Acs stiklveida ķermenis dzīves laikā sašķidrinās, un tajā brīvi sāk pārvietoties dažādielementi – vitrozīna šķiedras, šūnu elementi, proteīni u.c. Gaisma, difraģējot ap šiemobjektiem, uz tīklenes rada raksturīgas difrakcijas ainas, ko mēs novērojam (skat. attēlu)un kas izpaužas kā kustīgi objekti redzeslaukā.Pētījuma mērķis ir izveidot acs modeli ar mikrofluīdikas sistēmu šīs parādībassimulācijai, kā arī attīstīt metodi šo apduļķojumu radīto efektu optiskai kompensācijai.Parādības simulācijai tiek izmantota polidimetilsiloksāna (PDMS) slānī izgatavotamikrofluīdikas sistēma. Polidimetilsiloksāns tiek radīts, izmantojot firmas Dow Corningproduktu Sylgard 182, kas sastāv no bāzes un karsēšanas aģenta. Piejaucot klātfotoaktivatorus, PDMS var padarīt fotostrukturējamu, un tas sniedz iespēju izveidotmikrokanālu PDMS slānī. Fotoaktivēšanu iespējams veikt, pievienojot PDMS klāt vai nubenzofenonu, vai citus benzola gredzenu saturošus savienojumus. Nākamajā posmā,ievietojot PDMS slāņus ozonatorā vai skābekļa plazmā, savietojot tos un karsējot,iespējams izveidot noslēgtu mikrokanālu, pa kuru brīvi var plūst šķidrums.Stiklveida ķermeņa apduļķojumu simulācijai pa kanālu plūstošā ūdenī ievietoti dažādielementi ar atšķirīgu refrakcijas indeksu. Šo objektu radītie efekti tiek reģistrēti ar CCDkameru, kas novietota tieši aiz mikrofluīdikas sistēmas.Tālākajā gaitā plānots attīstīt metodi šo apduļķojumu optiskai kompensācijai. Metodespamatā ir tā saucamo kodēto difrakcijas struktūru metode. Metodes būtība ir tāda, kaaiz difraģējošā objekta tiek novietotas hroma slānī bināras maskas, aiz kurām tiekreģistrēta difrakcijas aina. Izmantojot programmā rakstītu MATLAB kodu, no iegūtajiemintensitātes mērījumiem iespējams iegūt informāciju par fāzi un līdz ar to arī informācijupar objekta struktūru. Tad, kad objekta struktūra ir zināma, iespējams modulēt uz šiemelementiem krītošo gaismu tā, lai šo objektu radītos efektus samazinātu.