Par Eiropas bioadhēzijas ekspertīzes tīklu (European Network of Bioadhesion Expertise, ENBA)
Miljonu gadu garumā evolūcija ir radījusi adhezīvos materiālus un nanostruktūras, kas nezaudē savas īpašības pat neiedomājami skarbos un neparedzamos apstākļos. Daba mums rāda daudzus piemērus, kā organismi sasniedz šķietami neiespējamus uzdevumus: kukainis, kurš var pārvietoties kājām gaisā uz slapjām, netīrām vai kustīgām virsmām, tārps, kas rada garus, lipīgos tīklus sava upura notveršanai, vai salamandra, kas aizstāv sevi no čūskas uzbrukuma, aizlīmējot tai muti dažu sekunžu laikā.
Tikko nodibinātais Eiropas bioadhēzijas ekspertīzes tīkls, ko finansē Eiropas COST programma (COST akcija CA15216), apvieno pētniekus no Eiropas un visas pasaules, lai kopīgi pārvērstu bioadhezīvo materiālu pētījumus jaunos produktos, kuri atveido dabas radītos darbības principus (piemēram, adhezīvie materiāli medicīniskiem pielietojumiem, rūpnieciskie hermētiķi utt.). Turpmāko četru gadu laikā projekta mērķis ir izprast bioadhezīvo materiālu dažādību un atrast veidu, kā uzsākt materiālu sintētisko ražošanu, pārvēršot tos jaunos produktos, kam ne tikai piemistu dabā atrodamu dzīvo organismu īpašības, bet tie būtu arī biosaderīgi.
Pirmā lielā aktivitāte šajā projektā notiks Dabas vēstures muzejā Vīnē (Austrijā) š.g. 6. – 7. martā, kur zinātnieki, inženieri un uzņēmēji apspriedīs bioadhezīvo sistēmu daudzveidību un savienošanas principus. Paredzēts, ka dalībnieki varēs smelties iedvesmu muzeja 39 izstādes hallēs. 6. martā pētnieki demonstrēs dažādus dzīvniekus un augus, kuriem piemīt dabiskās bioadhēzijas īpašības (kā arī dabas iedvesmotus robotu, kas spēj staigāt pa sienām!). Pasākuma dalībnieki arī piedalīsies diskusijās, lai palielinātu informētību par bioadhezīvām vielām un to iespējamo priekšrocību, salīdzinot ar pašreiz pieejamajiem komerciāliem adhezīviem materiāliem rūpniecībai un medicīnai.
Latviju projekta ietvaros pārstāv pētnieki no Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūta (LU CFI). Šīs sanāksmes laikā tīkla dalībnieki Dr. Boriss Poļakovs un Dr. Jeļena Butikova no LU CFI iepazīstinās klātesošos ar Nanomateriālu un optoelektronikas laboratorijas pētījumiem un pieredzi, kas varētu sekmēt ENBA mērķu sasniegšanu. Laboratorijas zinātniekiem ir liela pieredze dažādu metālisko nanostruktūru sintēzē un raksturošanā, to mehānisko īpašību, kā arī elastīgu un plastisku deformāciju un plaisu veidošanās mehānismu izpētē.
Savukārt, projekta ietvaros un vizītē Vīnē Dr. Arita Dubņika no RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra (RTU RBIAC) dalīsies pieredzē par implantmateriālu izstrādi medicīniskam pielietojuma, dažādu aktīvo vielu kontrolētu piegādes sistēmu izveidē un sagatavoto materiālu izpētē un raksturošanā. Perspektīvākie materiāli, kas izstrādāti RTU RBIAC tiek testēti gan in vitro (baktērijas, sēnītes, šūnas), gan in vivo (dzīvnieku pētījumos), kuros milzīga loma ir tieši materiālu virsmai un tam, kā bioloģiskie organismi saistās ar izstrādāto materiālu, tādēļ projekta ietvaros nozīmīgu lomu dos tieši sadarbība starp dažādu nozaru pārstāvošiem pētniekiem. Dr. Arita Dubņika ar dažādu implantmateriālu pētniecību nodarbojas jau sešus gadus un starptautisku pieredzi biomateriālu izstrādē medicīniskam pielietojumam guvusi arī Stenfordas Universitātē, ASV.
Šis ES tīklošanās projekts pētniekiem nodrošinās lielisku iespēju atrast jaunus sadarbības partnerus un līdz ar to virzīt savus pētījumus inovatīvu un nepieciešamu produktu virzienā.
