25. septembrī plkst. 13:00, Ķengaraga ielā 8, 2.stāva zālē Gunārs Bajārs (LU CFI) stāstīs par tēmu " LiFePO4 LITIJA JONU BATERIJU KATODMATERIĀLA ANALĪZE UN OPTIMIZĀCIJA." un Ineta Liepiņa (LU ĶF) stāstīs par tēmu "TIO2 UN AL2O3 PLĀNO KĀRTIŅU IEGŪŠANA AR ELEKTROFORĒTISKĀS UZKLĀŠANAS METODI UN TO RAKSTUROJUMS".

LiFePO4 litija jonu bateriju katodmateriāla analīze un optimizācija Karīna Bikova (LU ĶF), Gunārs Bajārs (LU CFI) Pēdējos gados LiFePO4 tiek uzskatīts par vienu no daudzsološākajiem katodmateriāliem litija jonu baterijām. LiFePO4 tā salīdzinoši zemās cenas un augstās drošības dēļ tiek uzskatīts par perspektīvu pielietojumam elektriskajos un hibrīdajos transportlīdzekļos. LiFePO4 piemīt laba termiskā stabilitāte, augsta teorētiskā lādiņietilpība (170 mAh/g) un izcila ciklējamība, LiFePO4 ir potenciāli zemas ražošanas izmaksas, materiāls ir videi draudzīgs. Viens no izaicinājumiem, kas ir saistīti ar šo materiālu, ir tā uzlādes un izlādes ātruma palielināšana. To iespējams izdarīt, palielinot materiāla zemo elektronu vadītspēju un lēno litija jonu difūziju caur LiFePO4-FePO4 robežvirsmu. Ir vairāki veidi kā atrisināt šo problēmu. Piemēram, elektrovadītspējas uzlabošana, pārklājot daļiņas ar elektronus labi vadoša materiāla slāni, vai daļiņu izmēra samazināšana, izmainot sintēzes nosacījumus. Visbiežāk litija jonu baterijās kā elektrovadoša piedeva tiek lietots oglekļa pārklājums vai vienkārši ogles pulveris, kas samaisīts ar LiFePO4. Nesen uzmanība pievērsta arī grafēnam, kas istabas temperatūrā ir viens no labākajiem elektronu vadītājiem, turklāt kā elektronus vadoša LiFePO4 piedeva līdz šim ticis pētīts salīdzinoši maz. TiO2 un Al2O3 plāno kārtiņu iegūšana ar elektroforētiskās uzklāšanas metodi un to raksturojums Ineta Liepiņa (LU ĶF) Pateicoties tam piemītošajām fotokatalītiskajām īpašībām, titāna dioksīdam ir plašs pielietojums gan vides kvalitātes uzlabošanas, gan enerģētikas jomā. Pirmajā gadījumā TiO2 izmanto organisko piesārņotāju un baktēriju degradēšanai mazāk kaitīgos savienojumos gaisā vai ūdenī, otrajā gadījumā to izmanto fotostrāvas ģenerēšanai vai ūdeņraža iegūšanai ar fotoelektrolīzes palīdzību. Svarīgs faktors TiO2 fotoaktivitātes uzlabošanai ir nanostrukturēšana – daļiņu samazināšana, virsmas laukuma un poru tilpuma palielināšana, kā arī vēlamās kristāliskās fāzes modifikācija. Papildus tiek pētītas iespējas fotoaktivitātes ierosināšanai jau redzamajā gaismā, ko panāk TiO2 leģējot ar pārejas metālu joniem. Alumīnija-niķeļa kompozīti pēdējos divdesmit gados ieguvuši plašu uzmanību pateicoties to mehāniskajām, optiskajām un elektriskajām īpašībām. Al2O3-Ni potenciālie pielietojumi masu produkcijā ir absorbera materiāls saules kolektoros, oksīda degšūnas elektrodos un elektroķīmiskajos kondensatoros.

Dalīties