Lasīšana ir viena no svarīgākajām dzīves prasmēm, kas ļauj vizuāli uztvert un apstrādāt rakstīto un drukāto informāciju. Lasītprasme pilnveidojas bērna vecumā, parasti skolas laikā. Tās attīstību ietekmē personas neiro-bioloģiskie, kognitīvie, psiho-sociālie faktori un arī dažādi ārējie faktori, piemēram, izglītības sistēma, attiecīgās valodas sarežģītība u.c. Apgrūtinātu lasītprasmi parasti saista ar valodas fonoloģiskajām problēmām, taču arī vizuālā uzmanība, redzes uztvere, acu muskuļu koordinācija un redzes funkciju efektivitāte ir svarīgi faktori. Jebkura traucēta funkcija var apgrūtināt lasīšanas procesu. Kā optometristei – redzes speciālistei – man darba izstrādē radās jautājumi: Ar kādām metodēm vislabāk novērtēt skolēnu redzes uztveres traucējumus tuvumā, kas raksturotu lasītprasmi? Cik bieži skolēnu populācijā redzes uztveres traucējumi var radīt samazinātu lasīšanas ātrumu? Vai var izveidot ticamu metodi ar redzes uztveri samazināta lasīšanas ātruma diagnostikai latviešu valodā? Līdz ar to šī darba mērķis bija izpētīt lasīšanas ātruma saistību ar grafēmu uztveres ātrumu latviešu valodā, acu kustību raksturu un koherentas kustības uztveri, kā arī pierādīt, ka pastāv sakarība starp skolas vecuma bērnu redzes uztveri tuvumā un lasīšanas problēmām.
Pētījuma rezultāti ir balstīti uz epidemioloģisku skolēnu (n = 11000) redzes funkciju skrīningu, kas papildināts ar datorizētiem lasītprasmes, acu kustību attīstības un koherentas kustības uztveres sliekšņu noteikšanas uzdevumiem.
Izstrādātais pētījums kvantitatīvi izvērtē skolas vecuma bērnu lasīšanas ātruma attīstību, analizējot lasīšanas procesu ar dažādiem vizuālās uztveres un kognitīvajiem uzdevumiem latviešu valodā. Parādīts, ka informācijas daudzumu, ko laika vienībā spēj uztvert redze, ierobežo kognitīvie un motorie procesi. Savukārt vārda uztvere laika vienībā ir par 27% efektīvāka nekā nevārda uztvere, kas pierāda semantikas būtiskumu. Pētījuma rezultātā ir izveidots modelis teksta skaļas lasīšanas ātruma (TSLĀ) (grafēmas sekundē jeb gr/s) izvērtēšanai latviešu valodā:
TSLĀ=0,06*a+1,26*b+2,84*c-0,0048*J*(a*b*c)-0,18; (R2 = 0,77),
kur a – vārdu atpazīšana (gr/s), b – DEM(V) rādītājs (gr/s), c – DEM(H) rādītājs (gr/s) un J – koeficients mērvienību saskaņošanai 1 s2/gr2.
Koherentas kustības uztvere, ko neietekmē valodas kognitīvie faktori, attīstās vienmērīgi lēni, un 16% skolēnu ar samazinātu lasīšanas ātrumu uzrāda paaugstinātus uztveres sliekšņus. Kustības uztverē stimula ātrums (2°/s) precīzāk atrod skolēnus ar samazinātu lasīšanas ātrumu. Pētījumā parādīts, ka lēnu lasītprasmi 7% gadījumu nosaka redzes efektivitātes funkciju neadekvāta darbība. Svarīgākās redzes funkcijas ir redzes asums tuvumā, akomodācijas atbildes laiks uz -2,0 D optisko stimulu, fuzionālās verģences atbildes laiks uz 8 ∆ BIE prizmu, forijas lielums un stereoredzes slieksnis.
Atslēgas vārdi: lasīšanas ātrums, redzes uztvere, grafēmas, skolēni
