Jau 47 gadus Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir starptautiski atzīts materiālzinātņu un starpdisciplināru pētījumu līderis Baltijas jūras reģionā, veicot starptautiski konkurētspējīgus pētījumus, izglītojot studentus un piedāvājot inovatīvus pētnieciskos risinājumus industrijas vajadzībām.
Šogad LU CFI atzīmē savu 47 gadu jubileju!
Dzimšanas dienas ir labs sava veida atskaites punkts, lai atskatītos uz paveikto gada laikā un svinētu sasniegtos panākumus, tādēļ piedāvājam ieskatu LU CFI spilgtākajos un nozīmīgākajos sasniegumos 2024. gadā:
LZA konkurss “Nozīmīgākie zinātnes sasniegumi Latvijā”
Noslēdzoties Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2024. gadā sadaļā “Teorētiskā zinātne – fundamentālie pētījumi” teorētiskās fizikas jomā kā nozīmīgākais gada sasniegums ir nominēts pētījums “Rītdienas enerģija: grafēna, bateriju, supravadītspējas un fotokatalīzes potenciāla atslēgšana”, kura autori ir LZA akadēmiķis Roberts Eglītis, LZA akadēmiķis Juris Purāns, LZA korespondētājloceklis Anatolijs Popovs no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Dr. Ran Jia no Jilin Universitātes Ķīnā.
LZA vārdbalvu un jauno zinātnieku balvu laureāti
LZA Senāts apstiprināja LZA balvu ekspertu komisiju lēmumus un nolēma piešķirt LZA vārdbalvas un balvas jaunajiem zinātniekiem, starp kuriem ir mūsu institūta jaunie pētnieki:
Mg.phys. Anetei Bērziņai (LU Cietvielu fizikas institūts) tika piešķirta Ludviga un Māra Jansonu balva fizikā par darbu “Organisko materiālu trešās un augstāku kārtu nelineārās optikas efekti”.
Jauno zinātnieku balvu saņēma Mg.phys. Vitālijs Dimitrijevs (LU Cietvielu fizikas institūts) – par darbu “Režģa dinamikas anizotropijas pētījumi metālos, izmantojot rentgenstaru absorbcijas spektroskopiju”.
Gada balva enerģētikā
2024. gada 13. decembrī jau divdesmit sesto reizi pasniegtas ikgadējās AS "Latvenergo" un LZA Gada balvas enerģētikā trijās kategorijās – jaunie zinātnieki, nozīmīgs devums enerģētikā un Alfrēda Vītola balva par ieguldījumu mūža garumā.
Viens no AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvas par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem laureāts ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Cietvielu elektronisko struktūru datormodelēšanas laboratorijas zinātniskais asistents MSc. Maksims Sokolovs. Balva viņam piešķirta par darbu kopu "Sarežģīto materiālu datormodelēšana elektrokatalīzei".
Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvas 2024 laureāti
2024. gada 6. martā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) godināja Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvas 2024 laureātus.
Nominācijā “Partnerība” balvu saņēma Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta platformas Materize Pārdošanas direktore Olga Bogdanova par “Pētniecības partnerība ar aizsardzības nozari un industriju”'.
Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2024
Par Latvijas Zinātņu akadēmijas un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izsludinātā konkursa “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2024” laureātēm Latvijā kļuvušas trīs jaunās zinātnieces Dr. chem. Daniela Godiņa, Dr. phil. Anne Sauka un Mg. Līga Ignatāne.
Līga Ignatāne kopš 2015. gada ir pētniece Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūta Mikroskopijas laboratorijā un zinātņu doktora grāda kandidāte.
Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē 2024 laureāte Līga Ignatāne piedalījās raidījumos “Zināmais nezināmajā”, LTV1 Rīta Panorāma, LR1, kā arī LSM, LZA, žurnāla IR publikācijās.
Rīgas uzņēmēju gada balva
Īpašā Rīgas uzņēmēju balvas ceremonija norisinājās jau trešo reizi, un tajā tika sumināti sekmīgākie galvaspilsētas uzņēmēji. Pasākuma ietvaros tika apbalvoti Rīgas gada labākie uzņēmumi sešās prioritārajās nozarēs/kategorijās – jaunuzņēmums, starptautiskais biznesa centrs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, nekustamais īpašums, biomedicīna un ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Rīgas gada uzņēmēja biomedicīnas nozarē titulu saņēma “Cellbox Labs”.
"Cellbox Labs" dibinātāji ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Mikro un nanoierīču laboratorijas vadošie pētnieki Gatis Mozoļevskis un Roberts Rimša, kā arī Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieks Artūrs Ābols.
Izglītības un zinātnes ministrijas kalendārs un izstāde “Zinātne Latvijai 2024”
Kalendāru un izstādi “Zinātne Latvijai” IZM veido jau septīto gadu. Starp kalendāra personībām ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Dr. phys. Gints Kučinskis.
Promocijas darbu aizstāvēšana
2024. gada 17. janvārī Katrīna Laganovska aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Defekti un optiskās īpašības nedopētā un retzemju dopētā HfO2/ZrO2” zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai dabaszinātnēs.
2024. gada 19. aprīlī Kaspars Kaprāns aizstāvēja promocijas darbu par tēmu "Pārejas metālu oksīdu elektrodu materiālu pētījumi pielietojumiem litija jonu baterijās" zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai dabaszinātnēs.
2024. gada 15. novembrī Annamarija Trausa aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Metālu un metālu oksīdu nanovadu fizikālo īpašību noteikšana, izmantojot in situ mikroskopijas nanomanipulāciju metodes” zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai dabaszinātnēs.
Dalība Nobela laureātu tikšanās pasākumā
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) un Latvijas Universitātes (LU) izvirzītais jaunais zinātnieks Rihards Ruska no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta tika nominēts dalībai prestižajā Nobela laureātu tikšanās pasākumā (73rd Lindau Nobel Laureate Meeting), iekļūstot 650 labāko jauno zinātnieku vidū.
LZA 2024. gada jaunie locekļi
2024. gada 21. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulcē LZA prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja akadēmiķi profesoru Dr.habil.chem. Ivaru Kalviņu. Pilnsapulce par LZA jaunajiem locekļiem ievēlēja 12 īstenos locekļus, piecus ārzemju locekļus un vienu goda locekli, kā arī 5 korespondētājlocekļus. Starp ievēlētajiem korespondētājlocekļiem ir LU Cietvielu fizikas institūta Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks Dr.phys. Boriss Poļakovs.
Valsts emeritētā zinātnieka statuss
2024. gada 8. janvārī Valsts emeritēto zinātnieku padome apkopoja iesniegtos pieteikumus un piešķīra valsts emeritētā zinātnieka statusu 27 Latvijas zinātniekiem, kuri dzīves gaitā ir veikuši būtisku ieguldījumu gan teorētisko, gan lietišķo zinātņu jomā. Emeritēta zinātnieka statusu saņēma mūsu institūta Optisko materiālu laboratorijas vadošais pētnieks Ēriks Birks un Plāno kārtiņu laboratorijas vadošā pētniece Vera Skvorcova.
