
Šī gada 19. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) viesojās Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, ministra biroja vadītāja Krista Garkalne un stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības vecākā eksperte Sāra Šabazova. Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija (LR KEM) ir valsts vadošā iestāde klimata un enerģētikas politikas jomu pārvaldībā.
Viesus sagaidīja LU CFI direktors Andris Anspoks, direktora vietnieks zinātnes jomā Andris Šternbergs un Enerģijas materiālu laboratorijas vadītājs Gints Kučinskis. Institūta direktors iepazīstināja ar LU CFI, sniedzot īsu prezentāciju par mērķiem, pētījumu virzieniem, sasniegumiem kā arī par pašreizējiem pētniecības projektiem.
Pēc prezentācijas viesi devās ekskursijā uz LU CFI tīrtelpām un Mikro un nanoierīču laboratoriju. Ekskursiju vadīja Mikro un nanoierīču laboratorijas vadītāja Maira Elksne. Mikro un nanoierīču laboratorija nodarbojas ar dažādu mikroierīču un nanostruktūru pētniecību un izgatavošanu: mikrofluīdikas ierīces, fotonikas ierīces, 2D materiāli u.c. mikroierīces un struktūras tiek izmantotas jaunu materiālu, bioloģisko procesu un fizikālo parādību pētniecībā, kā arī jaunu produktu attīstībā.
Tālāk sekoja Spektroskopijas laboratorijas apmeklējums vadošās pētnieces un LU CFI Zinātniskās padomes priekšsēdētājas Jeļenas Butikovas vadībā, bet laboratorijas vadītājs Gints Kučinskis viesus iepazīstināja ar Enerģijas materiālu laboratoriju. Spektroskopijas laboratorija ir viena no lielākajām laboratorijām LU CFI, kas apvieno visdažādākās ar optisko, magnētisko un elektronu spektroskopiju saistītās pētniecības metodes. Savukārt Enerģijas materiālu laboratorijā veiktie pētījumi ir veltīti zināšanu un tehnoloģiju attīstībai aktuālos virzienos, kas saistīti ar enerģijas uzglabāšanu un nodrošināšanu, klimata neitralitāti un ilgtspējīgiem risinājumiem dažādu materiālu izpētē.
Vizītes noslēgumā norisinājās diskusija par nākotnes enerģētikas izaicinājumiem, tostarp enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju attīstību, ūdeņraža enerģijas potenciālu, kā arī atomenerģijas tehnoloģijām, un to nozīmi Eiropas energoneatkarības stiprināšanā.