Ir noslēgusies Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2024. gadā iesniegto pieteikumu izvērtēšana. Konkursā kopumā tika vērtēti četrdesmit septiņi pieteikumi: 26 – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un medicīnas un veselības zinātnēs, 16 – humanitārajās un sociālajās zinātnēs, 5 – lauksaimniecības zinātnēs. Divpadsmit darbus, kas pārstāv šos zinātņu virzienus, akadēmija nosaukusi par konkursa uzvarētājiem.
Sadaļā “Teorētiskā zinātne – fundamentālie pētījumi” teorētiskās fizikas jomā kā nozīmīgākais gada sasniegums ir nominēts pētījums “Rītdienas enerģija: grafēna, bateriju, supravadītspējas un fotokatalīzes potenciāla atslēgšana”, kura autori ir LZA akadēmiķis Roberts Eglītis, LZA akadēmiķis Juris Purāns, LZA korespondētājloceklis Anatolijs Popovs no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Dr. Ran Jia no Jilin Universitātes Ķīnā.
2023. un 2024. gadā pētnieku grupa ir publicējusi 13 rakstus prestižos zinātniskos žurnālos, piedāvājot būtiskas inovācijas un teorētiskos modeļus materiālzinātnes un enerģētikas jomā, būtiski veicinot zināšanas par jaunu materiālu izstrādi un to izmantošanas potenciālu enerģijas ieguves avotu tehnoloģijās. Pētījumu rezultātā ir izstrādāti tādi teorētiskie modeļi, kas ļauj paredzēt, kādi materiāli varētu būt piemēroti saules enerģijas tehnoloģijām, tostarp tādas borazola (BN) nanocaurules, kas veidotas, izmantojot bora-bora (B-B) un slāpekļa-slāpekļa (N-N) saites, kā arī oglekļa nanocaurules, kuras ir iegūtas no Me-grafēna.
Piedāvātas jaunas perovskītu materiālu virsmu un robežvirsmu struktūras, kas varētu tikt izmantotas ūdens katalītiskajā sadalīšanā skābekļa un ūdeņraža ražošanai, kas ir būtisks solis ūdeņraža enerģētikas attīstībā. Pētnieku kolektīvs ir atklājis, ka oglekļa alotropajā struktūrā imino grupas spēj regulēt materiāla aizliegto enerģijas zonu. Šīs īpašības padara grafdiīnu par daudzsološāko fotokatalizatoru ūdens sadalīšanai un oglekļa dioksīda (CO₂) izmešu samazināšanai.
Ir izstrādāts arī jauns uz molibdēna disulfīda (2D-MoS₂) bāzēts fotokatalizators ar kobalta-fosfora pārklājumu (Co-P@MoS₂). Šis materiāls demonstrē augstu efektivitāti fotokatalītiskajās reakcijās, atklājot jaunas iespējas enerģijas pārveides tehnoloģijās.
Papildus augšminētajam, pētnieki ir izstrādājuši arī jaunu metodi, kas ļauj precīzi noteikt supravadītspējas pārejas temperatūru nelīdzsvarotības apstākļos, tā paplašinot fundamentālās zināšanas par supravadītāju īpašībām.
