Iepazīstieties ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Spektroskopijas laboratorijas zinātnisko asistenti Viktoriju Pankratovu, kurai jau bērnībā patika lasīt enciklopēdijas par apkārtējo vidi un dabas parādībām. Skolā viņas mīļākais priekšmets bija dabaszinības. Kamēr Viktorijas vienaudži izbaudīja brīvo laiku izklaidējoties, viņai patika atvērt dabaszinību mācību grāmatu un uzzināt lietas, kuras skolas programmā bija paredzēts apgūt vēlāk.
Viktorija ir absolvējusi LU Ķīmijas fakultātes bakalaura un maģistra līmeņa programmas un pašlaik studē LU doktorantūrā, kurā apgūst materiālzinātni. LU CFI kļuva par viņas darbavietu jau otrajā kursā. Darbs institūtā Viktorijai ļāva pa īstam saprast, kas ir zinātne un kā ir strādāt zinātnē, praktiski pielietojot studijās iegūtās zināšanas.
Kāpēc tev patīk fizika un ķīmija?
Fizikā un ķīmijā man visvairāk patīk, kā daudzas lietas saistās viena ar otru, kā ikdienišķus fenomenus var izskaidrot ar loģisku domāšanu un secinājumiem, izmantojot zināšanas šajās jomās.
Kurā brīdī saprati, ka studēsi tieši šīs zinātnes? Kāpēc šāda izvēle?
Jau diezgan agri sapratu, ka gribu saistīt savu dzīvi ar eksaktajām zinātnēm, varbūt pat sākumskolā. Jau tad man patika lasīt enciklopēdijas par apkārtējo vidi un dabas parādībām, un dabaszinātnes bija mans mīļākais skolas priekšmets. Man bija interesanti pat lasīt dabaszinātņu mācību grāmatu brīvajā laikā, vēl pirms šie temati tika apgūti pēc plāna. Vidusskolā es tiešām iemīlējos ķīmijā, apmeklēju papildus ķīmijas nodarbības un piedalījos olimpiādēs. Man liekas, ka 10. klasē es aizdomājos, ka gribētu sākt studijas ķīmijas nozarē. Lai gan fizika nebija mans mīļākais priekšmets, centos to apgūt. Kad pienāca laiks izvēlēties, kur pieteikties, ķīmija bija pirmā prioritāte, fizika – otrā. Studējot universitātē, es paralēli strādāju LU CFI, sākot no 2. kursa, kur sāku vairāk interesēties par fiziku, it īpaši luminiscenci. Tā es nolēmu iestāties doktorantūrā materiālu fizikas virzienā, kas apvieno ķīmijas un fizikas metodes dažādu materiālu raksturošanai.
Kāpēc tu izvēlējies iet tālāk un savu dzīvi saistīt ar zinātni?
Jau kad plānoju iestāties universitātē, manā galvā ķīmija un fizika bija saistītas ar zinātnisko darbu, un darbs industrijā man nelikās interesants. Šajā ziņā nekas nav mainījies.
Kādi ir zinātnieka profesijas plusi un mīnusi?
Galvenais, kas raksturo zinātnieka profesiju, ir vajadzība mācīties visa mūža garumā. Varbūt kādam tas ir profesijas mīnuss, bet man tas dod pārliecību, ka ilgi būšu ieinteresēta tajā, ko daru. Vēl viens pluss ir iespēja satikt izcilus zinātniekus no visas pasaules un strādāt pie kopīgiem projektiem. Domāju, ka regulāri konferenču apmeklējumi un ceļošana ļoti daudziem cilvēkiem ierindotos pie profesijas plusiem. Mana darba specifika ir eksperimenti lielajos zinātnes centros, tuvākie no tiem atrodas Zviedrijā un Vācijā. No vienas puses, ir aizraujoši veikt pētījumus tik attīstītos zinātnes centros. No otras – bieža ceļošana var kļūt apnicīga, pat ja cilvēkam tā patīk (man, savukārt, ceļošana neiet pie sirds). Kā zināms, zinātniskajā darbā bieži novērojama izdegšana, jo pētījumi ne vienmēr izdodas, kā cerēts.
Ko tu teiktu tiem, kas šaubās, vai ir vērts studēt eksaktās zinātnes?
Tikai mēģinot, jūs varēsiet saprast, vai STEM joma ir jums piemērota. Galvenais – esiet zinātkāri!
