LU CFI e-pastsLIMSCAMART2

26. oktobris | Jeļena Miķelsone

Hologrāfisko optisko elementu izstrāde un izpēte azo-polimēros

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta, Doktorantūras skolas „Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas”, Maģistra programmas B kursa „Aktuālas materiālu un cietvielu fizikas problēmas” zinātniskais seminārs 26. oktobrī plkst. 13:00, LU CFI, Ķengaraga ielā 8, 2.stāva zālē Jeļena Miķelsone (LU CFI Optiskā ieraksta laboratorija), stāstīs par tēmu “Hologrāfisko optisko elementu izstrāde un izpēte azo-polimēros”. Difraktīvos optiskos elementus (DOE) izmanto telekomunikāciju tehnoloģijās, monohromatoros, elektro-optiskās ierīcēs, dažādu filtru izveidē, mākslā, drošības sistēmās, u.c., tāpēc DOE izstrāde ir nozīmīga priekš daudzām nozarēm.Darba ietvaros tika pētīti dažādi optiskā ieraksta materiāli priekš tiešā hologrāfiskā ieraksta. Darba laikā iegūto režģu priekšrocība ir tāda, ka tie tiek taisīti no salīdzinoši lētiem materiāliem, tajā skaitā no materiāliem, kuru sintēze ir vienkārša un materiāls neprasa turpmāku attīrīšanu. Tika strādāts pie materiāla fotojutības uzlabošanas un virsmas reljefa pastiprināšanas pēc hologrāfiskā ieraksta, kas ļauj samazināt ierakstam nepieciešamu enerģijas daudzumu. Darba ietvaros tika pētīti dažādi funkcionāli polimēri, kur gaismas jutīgs azo savienojums ir kovalenti saistīts ar polimēra matricu, dažādi mazmolekulāri organiskie stikli, kā arī azo-savienojumu – polimēra matricas maisījums jeb „saimnieks-viesis” sistēma.Darbā tiek apskatīta dažādu ieraksta parametru ietekme un virsmas reljefa režģa veidošanos, skaidrots tās mehānisms.Piedāvāta netiešā metode masas kustības virziena noteikšanai virsmas reljefa režģī, kurai nav nepieciešams nekādas papildus iekārtas vai instalācijas.Darbā apskatīta virsmas reljefa režģu efektīva režģu dzēšana, kas paver reversīvu režģu ierakstu.Promocijas darbā ir aprakstīts virsmas reljefa veidošanās mehānisms. Aizstāvamās tēzes:
  1. Virsmas reljefa režģa veidošanās pamatnosacījums ir fotoinducētās dubultlaušanas esamība materiālā
  2. Masas kustības virziens var būt noteikts netiešā veidā, izmantojot difrakcijas efektivitātes līknes
  3. Savienojumos, kur gaismas jutīgā komponente ir ķīmiski saistīta ar matricu, ir iegūta vislielākā jutība.