MSc. Pēteris Lesničenoks (LU CFI Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorija)
Jau pietiekoši ilgu laiku tiek solīts ka naftas rezerves, kā arī akmeņogļu krājums izbeigsies, tāpēc mums ir jābūt gataviem, spēt enerģiju iegūt no visa apkārt esošā, esot maksimāli efektīviem un šo enerģiju sekmīgi uzglabāt spējīgiem. Tā kā, enerģētikas sektorā plaši pazīstami ir patēriņa pārproukcijas pīķi, kas apgrūtina vienmērīgu tīkla noslogošanu un elektrostaciju darbību, eiropas industrijā arvien skaļāks kļūst viedoklis par nepieciešamību, šo starpību izlīdzināt ar ūdeņraža krājumu veidošanas palīdzību. Enerģijas pārprodukcijas brīdī saražoto elektrību pārvēršot ūdeņradī, ko droši iespējams uzglabāt ar mazāku enerģijas zudumu kā akmulatoros vai superkondensatoros, un pēc pieprasījuma to ātri pārvērst atpakaļ elektroenerģijā. Apskatā īss pārskats par iespējamajiem uzglabāšanas veidiem un to, kur vispār iegūt ūdeņradi.
