Hydrogen and Fuel Cells in Research and Applications: Facing to Latvia
Starptautisks seminārs
Hydrogen and Fuel Cells in Research and Applications: Facing to Latvia
2012. gada 4.- 5. oktobris, Rīga, Latvija
4. un 5. oktobrī Rīgā norisinājās starptautisks seminārs „Hydrogen and Fuel Cells in Research and Applications: Facing to Latvia”, kurā ar savu pieredzi dalījās un lekcijas jaunajiem zinātniekiem lasīja ūdeņraža eksperti no Eiropas un vietējie zinātnieki.
Ūdeņradis (ūdeņraža gāze, H2) tiek uzskatīts par perspektīvu elementu atjaunojamo energoresursu jomā, jo tam piemīt multifunkcionālas īpašības – tas ir gan enerģijas nesējs, gan degviela, gan daudzās tautsaimniecības nozarēs nepieciešama izejviela. Ūdeņradi var iegūt, izmantojot gan neatjaunojamus, gan atjaunojamus resursus, kuri ir pieejami arī Latvijā (ūdens, biomasa, organiskie atkritumi). Ūdeņradis, atkarībā no tehnoloģijas, ir izmantojams elektrības un siltuma iegūšanai, kā arī to var uzglabāt, lai izmantotu, kad radīsies pieprasījums pēc enerģijas. Atkarībā no nepieciešamās jaudas pieprasījuma un infrastruktūras pieejamības pastāv dažādas tehnoloģijas ūdeņraža pārveidošanai enerģijā. Eiropā un citur pasaulē ūdeņradis jau tiek izmantots enerģijas iegūšanai un aktīvs zinātniskais darbs pie ūdeņraža izpētes notiek arī Latvijā. Ūdeņraža eksperti redz šo tehnoloģiju izmantošanas potenciālu un diskusijas par to ieviešanu un izmantošanu ir aktuālas gan Latvijā, gan citur pasaulē.
Seminārā 4. un 5. oktobrī lekcijas jaunajiem zinātniekiem un studentiem lasīja Marieke Reijalte (Marieke Reijalt), Eiropas Ūdeņraža asociācijas izpilddirektore, Dr. rer. nat. Johannes Toplers (Johannes Töpler), Vācijas ūdeņraža un degvielas šūnu asociācijas valdes loceklis, Gordons Vats (Gordon Watt), Logan Energy Ltd biznesa attīstības vadītājs, Dr.phys. Pāvels Fursikovs (Pavel Fursikov), Krievijas Zinātņu akadēmijas Ūdeņraža uzglabāšanas materiālu izpētes laboratorijas pētnieks; LU Cietvielu fizikas institūta vadošie pētnieki docents, Dr.chem. Guntars Vaivars un Dr.chem. Jurijs Žukovskis.
Savukārt pēcpusdienā Latvijas jaunie ūdeņraža pētnieki ziņoja par saviem pētījumos iegūtajiem rezultātiem. Ziņojumus bija sagatavojuši ar ūdeņraža iegūšanas, uzglabāšanas un enerģijas atbrīvošanas metožu izpēti un prototipu izstrādi tematiku saistītie studenti – Ilze Dimanta (LU Bioloģijas fakultāte), Ilze Dirnēna (LU Bioloģijas fakultāte), Zane Rutkovska (LU Bioloģijas fakultāte), Astrīda Bērziņa un Pēteris Lesničenoks (RTU Materiālzinātnes un pielietojamās ķīmijas fakultāte), Krišjānis Jurģelis (LU Ķīmijas fakultāte), Justs Dimants (LU Ekonomikas un vadības fakultāte), Ainārs Knoks (LU Fizikas un matemātikas fakultāte), Andris Šivars (LU Fizikas un matemātikas fakultāte), Pēteris Aizpurietis un Mārtiņš Vanags (LU Cietvielu fizikas institūts), Māra Gudakovska (LU Ģeogrāfijas un zemes zinātnes fakultāte), Mihails Haļitovs (LU Ķīmiskās fizikas institūts), Līga Avotiņa (LU Ķīmiskās fizikas institūts), Sabīne Didrihsone (RTU Neorganiskās ķīmijas institūts), Reinis Drunka (RTU Neorganiskās ķīmijas institūts).
Pasākuma otrajā dienā Eiropas eksperti un Latvijas zinātnieki kopā ar uzņēmējiem, Latvijas Ūdeņraža asociāciju, valsts un pašvaldības pārstāvjiem iesaistījās diskusijā par ūdeņraža enerģētikas attīstības iespējām un virzieniem Eiropā un Latvijā. No diskusijas dalībniekiem jāpiemin savas jomas eksperti, Fizikālās enerģētikas institūta direktora vietniece, ES ietvaru programmas zinātnes un tehnoloģiju attīstībai enerģētikas jomā Latvijas pārstāve Dr. Gunta Šlihta, akadēmiķis Andris Šternbergs (LU CFI direktors), Dr. Jānis Kleperis (LU CFI Ūdeņraža laboratorijas vadītājs), Ilze Prūse (VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktore), Dr.sci.ing. Maija Rubīna (Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore), Dainis Tropiņš SIA „Green Science” valdes loceklis, Aivars Starikovs (Tīro Tehnoloģiju klastera pārstāvis), Koksnes Ķīmijas institūta pētniece Anda Fridrihsone, Jānis Fricsons (Latvijas Ūdeņraža Asociācija), Aivars Rubenis no Latvijas elektromobilitātes kompetences centra.
Diskusijas noslēgumā viesi un mājinieki tika uzaicināti pieņemšanā Latvijas Zinātņu akadēmijā un uzbrauca LZA 15. stāvā, lai apskatītu Rīgu no augšas, un apmeklēja Jauno mediju kultūras centra RIXC rīkoto izstādi „Art of Resilience” RIXC Mediju telpā (11. Novembra krastmala 35), kur iepazinās ar jauno mākslinieku un LU CFI Ūdeņraža laboratorijas biofiziķu kopīgo projektu par mikroorganismu baterijām.
Pasākumu organizēja LU Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorija ar ERAF projekta „Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās LU Cietvielu fizikas institūtā” Nr. 2010/0204/2DP/2.1.1.2.0/10/APIA/VIAA/010 atbalstu.
Pasākuma programma 
Organizācijas komiteja:
Jānis Kleperis
Līga Grīnberga
Ilze Dimanta