LU CFI e-pastsLIMSCAMART2

Rezultāti

  Darba uzdevumi Rezultāti
1 Tālāk attīstīt metamodeļu specializācijas metodes, izstrādāt gala lietotājam ērtu grafisko rīku definēšanas metodi balstītu uz metamodeļu specializācijām.

(skat. publ. [3,18]) Izstrādātas metamodeļu specializācijas metodes, kuru pielietojums grafisko rīku definēšanā ļauj izvairīties no sarežģītām sinhronizācijas un datu dublēšanās problēmām, tajā pašā laikā pašu rīka definēšanas procesu padarot pēc iespējas dabīgu. Ar šīs metodes palīdzību iespējams precīzi nodalīt modeļa loģisko un prezentācijas daļas, kā arī padarīt rīku atvērtu gan papildinājumiem, gan sadarbībai ar ārējām lietojumprogrammām. Ir paredzēts šo metodi arī realizēt rīku būves platformā.
2

Izstrādāt uz attēlojumiem balstītu domēnspecifisku modeļu transformāciju valodu būves principus.

(skat. publ. [4,5]) Balstoties uz iepriekšējo modeļu transformāciju valodas MOLA lietojumu pieredzi IT sistēmu būvē, tika izstrādāti uz attēlojumiem balstītu grafisku domēnspecifisku modeļu transformāciju valodu būves principi. Tika identificēti tipiskie modeļu transformāciju šabloni IT sistēmu būvei un uzsākta uz attēlojumiem balstītas modeļu transformācijas valodas izstrāde, pielietojot iepriekš minētos valodu būves principus. Citam problēmu apgabalam - relāciju datubāzu un ontoloģiju (RDF/OWL) atbilstības definēšanai – tika izstrādāta uz attēlojumiem balstīta tekstuāla modeļu transformāciju valoda.
3

Izstrādāt augsta līmeņa paplašināmu transformāciju valodu grafisko rīku būves vajadzībām.

(skat. publ. [7,19]) Lai atvieglotu modeļu transformāciju uzdošanu grafisko rīku izstrādes gadījumā, ir izstrādāta augsta līmeņa paplašināma transformāciju valoda lQuery. Jaunā transformāciju valoda nodrošina ērtu modeļa elementu meklēšanas uzdošanu, un ir piemērots līdzeklis lokālu pārveidojumu veikšanai modelī. Funkcionālās programmēšanas principi, kas ir lQuery pamatos, ļauj šo valodu paplašināt, veidojot jaunas valodas, kas ļautu rīku izstrādātājam darboties abstrakcijas līmeņos, kas aizvien vairāk tiek pietuvinātas konkrētajam problēmu apgabalam (domēnam), kurā izstrādājamais rīks tiek lietots. Turpmākie pētījumu virzieni ir saistīti ar uz lQuery balstītu jaunu valodu un funkciju bibliotēku veidošanu rīku būves vajadzībām.
4

Formalizēt grafisko diagrammu uzdošanas līdzekļus domēnspecifisku rīku būves tehnoloģijām.

(skat. publ. [17]) Rīku būves metamodelis, precīzāk formalizē grafisko rīku uzdošanas līdzekļus, tādejādi padarot rīku būvi atvērtu sadarbībai ar ārējām lietojumprogrammām un ērtu gala lietotājam.
5

Integrēt domēnspecifisku rīku būves tehnoloģiju Eclipse vidē.

(skat. maģ.d. J.Iraids) Projekta ietvaros izstrādātās rīku būves platforma METAclipse ir integrēta ar pasaulē populāro rīku izstrādes vidi Eclipse. Integrācijas rezultātā METAclipse pilnībā balstās uz Eclipse tehnoloģijām, un tiek gatavots arī oficiāls Eclipse projekta pieteikums. Rezultātā ir kļuvusi iespējama daudzo Eclipse vidē balstīto modeļu apstrādes rīku un tehnoloģiju pielietošana rīku būves platformā METAclipse, kas arī ir turpmākais pētījumu virziens.
6

Tālāk attīstīt transformāciju vadīto arhitektūru (TDA 2) domēnspecifisku rīku un sistēmu būves vajadzībām.

(skat. publ. [1,9]) Turpinās transformāciju vadītās arhitektūras (TDA2) izstrāde un pētījumi. TDA2 ietvaros tiek realzēti daudzi būtiski universāli rīkus būves platformas servisi, piemēram, daudzlietotāju režīms, kļūdu apstrādes mehānisms, vairāku repozitoriju un modeļu transformāciju valodu atbalsts, vienlaicīgs darbs ar vairākiem attālinātiem repozitorijiem, sadarbība ar relāciju datubāzēm, modeļa datu eksports uz populāriem datu formātiem kā HTML, Word. Iezīmējas jauni pētījumu virzieni saistībā ar daudzo servisu sadarbības nodrošināšanu, atkļūdošanu un testēšanu.
7

Tālāk attīstīt domēnspecifisku rīku būves tehnoloģiju, iekļaujot tajā universālas modeļu migrācijas metodes.

(skat. publ. [22]) Ir tālāk attīstītas rīku uzdošanas iespējas ar lietotājam ērta konfiguratora palīdzību, iekļaujot tajā universālas modeļu migrācijas metodes, tādejādi risinot būtisku rīku uzturēšanas problēmām – kā nodrošināt uzkrāto datu izmantojamību jaunākā rīka versijā.
8

Veikt uz metamodeļiem un modeļu transformācijām balstīto grafisko rīku būves metožu (GRADE 2) aprobāciju.

(skat. publ. [8]) Iepriekšminēto pētījumu rezultāti tika praktiski apkopoti, izveidojot domēnspecifisko modelēšanas rīku būves eksperimentālo platformu (GRADE2 pirmo versiju). Uz metamodeļiem un modeļu transformācijām balstīto grafisko rīku būves metožu aprobācija tika veikta grafisko modelēšanas rīku izstrādē, kas tiek izmantoti gan studentu apmācībai Latvijas Universitātē (modelēšanas rīki, piem., UML), gan arī procesu modelēšanai valsts pārvaldes iestādēs. Šo eksperimentālo platformu jau praktiski izmanto IT ražotne SIA „Datorikas institūts DIVI”. Ar šīs platformas palīdzību jau izstrādāts tāds IT produkts, kā jaunās paaudzes procesu modelēšanas rīks PROMOD Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vajadzībām (aģentūrā jau plaši tiek lietots). Par to var pārliecināties kontaktējoties ar SIA „Datorikas institūts DIVI” vai pa tiešo ar VSAA. Patreiz turpinās platformas izmantošana citu procesu modelēšanas rīku izstrādē, kā, piemēram, Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) u.c. vajadzībām. To veic SIA „Datorikas institūts DIVI”. Šīs eksperimentālās versijas pietiekoši plašā lietošana IT produktu ražošanā parādīja turpmāko zinātnisko pētījumu virzienus minētās platformas tālākai attīstībai. To iecerēts veikt nākamajos projekta posmos.
9 Veikt uz metamodeļiem un modeļu transformācijām balstītu IT sistēmu būves metožu priekšizpēti. (skat. publ. [2,6,21]) Balstoties uz iepriekšminētās GRADE2 aprobācijas rezultātiem un iepriekšējiem pētījumiem modeļu transformāciju jomā, tika veikta uz metamodeļiem un modeļu transformācijām balstītu IT sistēmu būves metožu priekšizpēte.
10

Izpētīt un tālāk attīstīt kontrolētās dabīgās valodas un ontoloģiju grafiskās valodas integrācijas metodes.

 (skat. publ. [20,23], prom. [1]) Ir tālāk attīstītas kontrolētās dabīgās valodas un ontoloģiju grafiskās valodas integrācijas metodes. Pētījumos ir parādīts, ka teikuma informatīvās struktūras analīze ir pietiekams līdzeklis viennozīmīgai kvantoru un koreferenču noteikšanai kontrolētas sintētiskas valodas (tādas kā latv. val.) formā dotās OWL aksiomās, SWRL izvedumu likumos un SPARQL integritātes vaicājumos. Ir izstrādāts prototips, kas, izmantojot oriģinālu divlīmeņu tulkošanas pieeju, demonstrē kontrolētas latviešu un angļu valodas teikumu translēšanu uz OWL (un otrādi), lietojot valodu Attempto Controlled English kā starpvalodu.
11 Izstrādāt algoritmu konceptu kartes transformācijai ontoloģijā un izstrādāt rīku apgrieztās transformācijas atbalstam. (skat. publ. [15], prom. [14]) Ir izstrādāts algoritms konceptu karšu transformācijai ontoloģijās, tādā veidā paplašinot konceptu karšu apstrādes un analīzes metodes un rīkus ar jau ontoloģijās izmantotajiem. Algoritms pamatojas uz faktu, ka konceptu tips ontoloģijā ir atkarīgs no tos saistošās frāzes konceptu kartē. Ir izstrādāts rīks, kurā ir realizēts 1. posmā definētais algoritms ontoloģiju transformācijai konceptu kartēs. Rezultātā ir paplašināts pieejamo rīku klāsts, kas ir integrēti ar intelektuālu zināšanu vērtēšanas sistēmu IKAS. Ir sasniegts solītais rezultāts: Problēmsfēru specifisku ontoloģiju un zināšanu struktūras modeļu savstarpējās transformācijas algoritma apraksts
12 Izstrādāt grafu paraugos sakņotu zināšanu struktūras modeļu (konceptu karšu) sarežģītības kvantitatīvas novērtēšanas automatizētu metodi. (skat. publ. [44]) Ir izstrādāts matemātiskais modelis, kas ļauj savstarpēji salīdzināt dažādu konceptu kartēs sakņotu uzdevumu grūtības pakāpes. Pētījumā ir identificēti 13 uzdevuma grūtības pakāpi ietekmējošie faktori, kas iekļauti matemātiskajā modelī, kā arī ir izstrādāti uzdevumu novērtēšanas automatizācijas principi, kas apraksta, kā un kādā secībā veicamas darbības uzdevuma sarežģītības novērtēšanai. Projektā pēc 7 dažādām metodēm ir vērtēta viena un tā pati studentu konceptu karšu kopa ar apjomu 12, lai atrastu precīzāko metodi IKAS sistēmas papildināšanai. Lai izstrādātu rekomendācijas metožu izvēlei, ir paredzēta aprobācijas piemēru kopas paplašināšana.
13 Veikt konceptu karšu novērtēšanas metožu un studenta modeļa aprobāciju.

(skat. publ. [10, 24, 30, 31, 37]) Vēl IKAS funkcionalitāte ir papildināta ar jaunu studenta modeli, kura aprobācijā piedalījās gandrīz 300 studenti. Apkopojot aprobācijas rezultātus, ir secināts, ka jaunā funkcionalitāte paaugstina IKAS adaptāciju konkrēta studenta vajadzībām: mācību vielas atkārtošana saskaņā ar individuālo apmācības plānu paaugstina apmācības rezultātus nākamajos zināšanu vērtēšanas uzdevumos, savukārt, uzdevuma grūtības pakāpes izvēle pēc zināšanu līmeņa un mācīšanas stila nodrošina uzdevuma sarežģītības pielāgošanu katra apmācamā vajadzībām. Aprobācija pierāda, ka uzdevuma izvēle atkarībā no studenta zināšanu līmeņa ir efektīvāka par izvēli atkarībā no studenta mācīšanās stila. Ir veikts analītisks pētījums par ontoloģiju izmantošanu zināšanu ietilpīgajās nozarēs. Ir izpētītas gēnu inženierijā un ģenētikā izmantotās ontoloģijas un to analīzes, apstrādes un vizualizācijas rīki.
14 Izstrādāt morfoloģiskās un funkcionālās struktūras modeļu zināšanu vizualizācijas kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes formalizācijas un prototipu. (skat. publ. [45]) Turpinot attīstīt morfoloģiskās un funkcionālās struktūras modeļu izstrādi un to vizualizāciju, ir izanalizēti un aprakstīti pieejas pamatelementi un to savstarpējā saistība modeļu transformācijas mērķiem. Rezultātā ir izveidots pamatelementu, modeļu, notikumu koku un freimu kopas apraksts, kas atspoguļo izmantoto elementu sintaksi un semantiku. Ir izstrādāts prototips, kas atbalsta struktūru modelēšanai nepieciešamo funkcionalitāti.
15 Izstrādāt interaktīvas induktīvas apmācības sistēmas ietvaru zināšanu struktūru klasifikācijai.

(skat. publ. [13, 26, 27, 28]) Ir izstrādāts interaktīvas klasifikācijas sistēmas projekts specifiskām zināšanu struktūrām, t.i., universitāšu studiju priekšmetu salīdzināšanai. Šī mērķa sasniegšanai ir sniegta vispārīga klasifikācijas procesa shēma problēmsfērām ar daļēji strukturētiem datiem, parādītas izmaiņas, kas jāveic klasifikācijas sistēmās, lai tajās ieviestu interaktivitāti, definēti sistēmas projektēšanas soļi un tās uzbūve, piedāvāta uz sistēmas specifiku pamatota moduļveida arhitektūra, atspoguļotas zināšanu plūsmas un to transformācijas sistēmas moduļos.
16 Veikt zināšanu plūsmu barjeru analīzi. (skat. publ. [14, 42], maģ.d. M.Pudāne) Ir veikts teorētisks pētījums par zināšanu plūsmu barjerām un to pārvarēšanu, ja viena no barjerām ir datubāze. Turpmākiem pētījumiem ir izvēlēts dzīvotspējīgo sistēmu modelis kā ietvars barjeru pārvarēšanas mehānismu izstrādei.
17 Izstrādāt tīmekļa, semantiskā tīmekļa, mobilajās un aģentu tehnoloģijās sakņotus risinājumus. (skat. publ. [16, 25, 32, 33, 34, 36, 38, 39, 40, 41], prom. [16]) Pētījumu, kas saistīti ar tīmekļa, semantiskā tīmekļa, mobilajās un aģentu tehnoloģijās sakņotiem risinājumiem, rezultātā ir veikta e-LOGMAR portāla „Shipping line services” servisa integrēšana tajā, lietojot tīmekļa servisus un SOAP, un izstrādāta no šī servisa saņemtās informācijas pārsūtīšana citiem portletiem tālākai apstrādei, izpētītas 7 konteksta modelēšanas pieejas un konteksta modeļu izstrādē lietotā tīmekļa ontoloģiju valodu saime, lai noteiktu semantiskā tīmekļa tehnoloģiju izmantošanas iespējas kontekstu izprotošā starpprogrammatūrā, izstrādāta tipveida saskarne starp servisiem un aģentiem, kas ļauj realizēt sinhronu un asinhronu mijiedarbību starp aģentiem, ir radīta personīgo zināšanu pārvaldības sistēmas izstrādes pieeja un uz mobilām tehnoloģijām balstīta šādas sistēmas arhitektūra. Papildus jau minētajiem, turpmākie darba virzieni ir izkliedēta mākslīgā intelekta un Web tehnoloģiju izpēte, lai realizētu Web servisu, ontoloģiju un aģentu komponentes (aģentu un servisu mijiedarbības mehānismus, personīgo zināšanu struktūru atbalstu ar mobiliem aģentiem, ontoloģijās sakņotus konteksta modeļus un kontekstu izprotošu starpprogrammatūru).