3. posms

Nr.	Darba uzdevumi	Galvenie rezultāti
1.	Izpētīt defektu radīto zilo luminiscenci hBN pulverī un tās skābekļa jutību raksturojošos parametrus pie 340 nm ierosinājuma.	Ir izpētīta hBN pulvera zilā luminiscence (~400 nm) un uzsākti līdzīgi pētījumi AlN nanopulverim. Ir atklāts, kā minēta luminiscence ļauj izmantot hBN un AlN pulverus skābekļa gāzes optisko sensoru izveidē. Referāts starptautiskajā konferencē
2.	Dažādas valences jonu ietekme uz tuvo kārtību Na_1/2Bi_1/2TiO₃savienojumos, lokālā simetrija.	Noskaidrota Me²⁺ (Pb, Ba, Sr, Ca) ietekme uz NBT saturošu cieto šķīdumu struktūru un fāzu pāreju raksturu. Na_1/2Bi_1/2TiO₃-SrTiO₃-PbTiO₃ cietajos šķīdumos pieaugot PbTiO₃ koncentrācijai, tetragonālās fāzes koncentrācija un tetragonalitāte pieaug. Tajā pašā laikā izmaiņas Ramana spektrā, mainoties PbTiO₃ koncentrācijai ir niecīgas, norādot uz to, ka lokālā apkārtne kristāliskajā struktūrā nav atkarīga no polārā stāvokļa stabilitātes. Referāts starptautiskajā konferencē Zinātniskais raksts
3.	Paraugu sintēzes metodikas attīstīšana (sol-gel un elektrolitiskā oksidēšana plazmā).	Iegūtas jaunas zināšanas par materialu sintēzi lietojot elektrolitisko oksidēšanu plazmā (PEO)ELEKTROLITISKo OKSIDĒŠANu PLAZMĀ. Veikta šo materiālu raksturīpašību izpēte. Izstrādātas rekomendācijas reakcijas norises kontrolei. Uzsākti pārklājumu termostimulētās luminiscences pētījumi ar mērķi pārklājumu pielietošanai dozimetrijā. Zinātniskais raksts
4.	„Up-conversion” procesu izpēte oksīdos un oksisulfīdos.	Up-conversion procesi detalizēti pētīti dāžādās matricās (cirkonija un hafnija oksīdos, fluorapatītos). Galvenais mērķis ir iegūt materiālu bioloģiskajiem marķeriem un baltās gaismas avotiem. Referāts starptautiskajā konferencē Zinātniskais raksts
5.	Fotokatalītiski aktīvu nanostruktūru (TiO₂) fotoelektroķīmisko īpašību noteikšana, datu analīze.	Sintezētas fotokatalītiski aktīvas TiO₂ nanostruktūras un noteiktas to fotoelektroķīmiskās īpašības. Referāts starptautiskajā konferencē Zinātniskais raksts
6.	Lielas virsmas oglekļa (grafēna) nanomateriālu dažādu gāzu adsorbcijas īpašību pētījumi, materiālu leģēšana virsmas sorbcijas īpašību uzlabošanai.	Izstrādāta tehnoloģija “Grafīta materiālu reciklēšana grafēna nanopulvera iegūšanai”, kas aprobēta Latvijas uzņēmumā SIA Keramserviss. Referāts starptautiskajā konferencē
7.	Optiskā starojuma ierosinātu elektrisko lādiņu kinētikas analīze un teorētiskie aprēķini divzonu pusvadītājiem.	Izvērtētas pārejas metālu elektroniskās struktūras īpatnības saistībā ar nepieciešamo konvencionālā divzonu modeļa paplašinājumu, ietverot tajā elektronu-elektronu stipro mijiedarbību, kā arī apkārtējās kristāliskās struktūras ietekmi. Zinātniskais raksts
8.	Punktveida defektu struktūras un kinētikas modelēšana reducētā cinka oksīdā, izmantojot modernās teorētiskās metodes.	Iegūta wolframa trioksīda nanoslāņu čaula epitaksiāli uzaudzēta uz heksagonāla šķērsgriezuma cinka oksīda nanostieples pamatnes, kas ir pretstatā sagaidāmajam minēto materiālu simetrijas un strukturālo parametru nesaderības dēļ. Zinātniskais raksts
9.	Veikt vara nitrīda plāno kartiņu izgatavošanu ar magnetrona izputināšanās metodēm un polikristāliskā vara nitrīda rentgenabsorbcijas spektroskopijas pētījumus atkarība no spiediena.	Izstrādāta līdzstrāvas magnetrona izputināšanas tehnoloģija vara nitrīda plānas kartiņas iegūšanai un nodemonstrēta to izmantošana optiskā litogrāfijā. Tika veikti polikristāliskā vara nitrīda in-situ rentgenabsorbcijas spektroskopijas pētījumi atkarība no spiediena (P = 0-27 GPa), izmantojot sinhrotrona starojumu un dimanta šūnu. Referāts starptautiskajā konferencē Zinātniskais raksts
10.	Kalcija karbonāta pētījumi ar EPR spektroskopiju.	EPR spektri tika mērīti zoba emaljai, kurai bija zināms sastāvs un noteiktā EPR signāla intensitāte bija atkarīga no kalcija karbonāta daudzuma zobos. Tika secināts, ka zobu EPR spektru fona signāls nav organiskas izcelsmes. Iegūtais rezultāts ir svarīgs retrospektīvai dozimetrijai ar zobu emaljas EPR spektroskopijas metodi. Referāts starptautiskajā konferencē
11.	TiO₂ un WO₃ nanodaļiņu mijiedarbības pētījumi uz stikla šķiedras auduma virsmas.	Ar elektroforēzes metodi iegūti homogēni TiO₂-WO₃ pārklājumi uz stikla šķiedras auduma. TiO₂izkristalizējas anatāza struktūras formā, bet WO₃ – monoklīnā formā. WO₃ kristalīti neiebūvējās TiO₂ kristalītu režģī un neveidojas jauni ķīmiskie savienojumi. Tomēr netiešās pārejas aizliegtās zonas platums TiO₂-WO₃ kārtiņai samazinās, palielinoties WO₃ koncentrācijai. Referāts starptautiskajā konferencē
12.	Lignīna pārklājuma uz stikla šķiedras auduma.	Plazmas magnetrona līdzstrāvas un maiņstrāvas metodes pārbaude. Labāku rezultātu deva maiņstrāvas metode – lielāks uznešanas ātrums. Metodes nav piemērotas lieliem audumu laukumiem un nav enerģētiski efektīvas. Elektroforēzes metodes pārbaude: piemērota lieliem laukumiem, enerģētiski efektīva. Nepieciešama adhēzijas palielināšana. Referāts starptautiskajā konferencē
13.	Nanodefektu veidošanās un īpašību modifikācija LiF kristālos, aptarojot ar MeV enerģijas oglekļa joniem.	Pētīti struktūras un mikromehānisko īpašību modifikācijas procesi ar MeV enerģijas ¹²C joniem apstarotos LiF kristālos, izmantojot dislokāciju ķīmiskās kodināšanas, atomspēka mikroskopijas un nanoindentēšanas metodes. Parādīts, ka apstarošana rada jonu trekos nanoizmēra prizmatisko dislokāciju cilpas, kuru koncentrācija nosaka mikromehāniskās īpašības. Rezultāti liecina, ka dislokācijas veidojas treku pārklāšanās stadijā pie fluencēm virs 6×10¹¹ joni/cm². Parādīts, ka augstas ¹²C jonu dozas (līdz 10¹⁵ joni/cm²) izraisa efektus, kas līdzvērtīgi sasniegtajiem, apstarojot ar MeV-GeV enerģijas smagajiem joniem. Zinātniskais raksts
14.	Augsta blīvuma ZnO keramikas optisko un mikromehānisko īpašību izpēte.	Pētītas ZnO keramikas kvalitātes uzlabošanas iespējas, to iegūšanu veicot augsttemperatūras presēšanas un saķepināšanas ceļā. Iegūtā keramika pētīta ar SEM, AFM, fotoluminiscences un nanoindentēšanas metodēm. Parādīts, ka saķepināšanas metode, izmantojot tetrapodu morfoloģijas izejas pulveri, dod homogenāku struktūru un pielietojumiem labvēlīgākas fotoluminiscences īpašības. Veikti meklējumu eksperimenti ar atomslāņu uzklāšanas metodi (ALD) iegūtu augsta blīvuma oksīda pārklājumu izmantošanas perspektīvām. Iegūts to mikromehānisko īpašību raksturojums. Referāts starptautiskajā konferencē
15.	Divu aktivatoru luminiscences izpēte nanokristālus saturošos oksifluorīdos.	Veikta ar divu retzemju joniem aktivētu nanokristālus saturošu oksifluorīdu luminiscences īpašību izpēte. Zinātniskais raksts
16.	Nanostrukturētu organisko (polimēru) pusvadītāju (n- un p- veida) materiālu ar uzlabotām termoelektriskajām īpašībām iegūšana un to īpašību raksturojums.	Ir iegūts nanostrukturēts organiskais pusvadītājs ar uzlbotām termoelektriskām īpašībām. Zinātniskais raksts
17.	Augšup-pārveidotās luminiscences pētījumi Er³⁺ aktivētā stikla keramikā.	Ir iegūtas un izpētītas jaunas oksifluorīdu stikla un stikla keramikas sistēmas efektīvai augšup-pārveidotai luminiscencei. Zinātniskais raksts
18.	SnO nanovadu sintēze un SnO-In₂O₃sistēmas veidnes izstrāde.	Sintezēti SnO nanovadi un izstrādāta SnO-In₂O₃ sistēmas veidne. Referāts starptautiskajā konferencē
19.	ZnS nanovadu sintēze un ZnS-WO₃sistēmas veidnes izstrāde.	Sintezēti ZnS nanovadi un izstrādāta ZnS-WO₃ sistēmas veidne. Zinātniskais raksts
20.	Slāņainu kārtiņu grafēns/nanostrukturēts Bi₂Se₃ veidošana un to īpašības.	Sintezētas slāņainas kārtiņas grafēns/nanostrukturēts Bi₂Se₃, izpētītas to īpašības un parādīts, ka kārtiņas, kur bismuta selenīda nanostruktūras aug perpendikulāri grafēna plaknei, uzrāda labāku termoelektrisko efektu un fotovadāmību, apstarojot tās ar infrasarkano starojumu, salīdzinājumā ar kārtiņām, kur bismuta selenīda nanostruktūras ir novietotas paralēli grafēna plaknei. Līdz ar to šādas sistēmas ir perspektīvas pielietojumiem termoelektriskās ierīcēs un sensoros. Zinātniskais raksts
21.	ZnO/grafēns roebežvirsmu īpašības.	Izpētītas nanolaminātu ZnO/grafēns ar kopējo biezumu 100 nm, kur grafēna slāņu skaits mainās robežās no 2 līdz 11, robežvirsmu īpašības. Parādīts, ka grafēns veicina kristālisku ZnO kārtiņu veidošanos salīdzinot, piemēram, ar Al2O3/ZnO nanolaminātiem. Zinātniskais raksts
22.	Tuvu sakārtotu ultraplānu pašorganizējošu alumīnija oksīdu saturošu slāņainu struktūru veidošana un to īpašības.	Izstrādāta metode ultraplānu anodizēta alumīnija oksīda kārtiņu izmantošanai koloīdu daļiņu šķirošanai atkarībā no izmēra un sakārtošanai alumīnija oksīda porās. Metodes priekšrocība ir iespēja veidot nanodaļiņu masīvus no materiāliem, kas grūti sintezējami un apstrādājami ar litogrāfijas metodēm. Masīvu veidošanu iespējams veikt istabas temperatūrā, normālā atmosfēras spiedienā. Zinātniskais raksts
23.	Modificētu ZnO, TiO₂ (ZrO₂) plāno kārtiņu veidošanās likumsakarības pirolītiskā izsmidzināšanas procesā atkarībā no procesa parametriem un dopantiem.	Ir iegūtas modificētas ZnO, TiO₂ (ZrO₂) plānās kārtiņas un izpētītas to īpašības. Iegūtās plānās kārtiņas saturēja kristālisku ZnO vai TiO₂ anatāzu, kuru kristalitu izmēri attiecīgi bija 40-52 nm un 35-48 nm atkarībā no šķīduma koncentrācijas. Skenējošās mikroskopijas pētījumi parādīja, ka iegūtās kārtiņas ir homogēnas ar gludu virsmu, ja šķīduma koncentrācija nepārsniedza 0,2 M. Lielāka šķīduma koncentrācija palielināja kārtiņu virsmas raupjumu un samazināja homogenitāti, bet nodrošināja lielāku paraugu fotokatalītisko aktivitāti MB šķīduma sadalīšanā UV un Saules starojumā. Referāts starptautiskajā konferencē Zinātniskais raksts
24.	Savienojumu un mikrostruktūras veidošanās likumsakarības AlO₃-SiO₂-ZrO₂ nanopulveru ātrās dzirksteļizlādes sablīvēšanas procesā atkarībā no izejvielu sastāva.	Ir izpētītas savienojumu un mikrostruktūras veidošanās likumsakarības AlO₃-SiO₂-ZrO₂ nanopulveru ātrās dzirksteļizlādes sablīvēšanas procesā atkarībā no izejvielu sastāva un izgatavošanas paņēmiena – sola-gēla un plazmasķīmiskās sintēzes. Referāts starptautiskajā konferencē Metodika aprobēta uzņēmumā Zinātniskais raksts
25.	Sūkļveida grafēna ar dažādu morfoloģiju iegūšana un īpašību izpēte.	Iegūti grafēna materiāla slāņi ar grauda izmēru 1 līdz 10 nm. Elektronu mikroskopijas attēli un rentgenstaru difrakcija parāda, ka ar izstrādāto metodi var iegūt grafēna materiālu ar sūkļa morfoloģiju un 1 - 3 grafēna slāņu biezumu. Referāts starptautiskajā konferencē
26.	Ar lāzera starojumu iegūto Zn plazmonu rezonanses efekta pētīšana.	Pētīta iespēja, izmantojot lāzera starojumu, veidot metāliskā Zn nanodaļinas ar noteiktu izmēru un blīvumu uz ZnO kristāla. Palielinot lāzera starojuma impulsu skaitu (dozu), ieguva nanodaļiņas, kuru izmēri ir tieši proporcionāli impulsu skaitam. Novēroja nanodaļiņu blīvuma pieauguma atkarību no impulsu skaita. Zinātniskais raksts

2. projekta 3. posmā bija izvirzīti 26 uzdevumi, kas projekta realizācijas laikā ir izpildīti.

Atsevišķi rādītāji 3. posma beigās ir pilnībā izpildīti vai arī sasniegts vairāk, nekā bija plānots:

publikācijas ar SNIP<1 – 100% (kopējais skaits 33);
referātu skaits starptautiskajās konferencēs – 109% (kopējais skaits 104);
programmas popularizēšanas pasākumi – 156% (kopējais skaits 75);
piesaistītā privātā finansējuma apjoms – 594% (kopējais apjoms 89 082 EUR).

Pārējos parametros, salīdzinot ar 1. un 2. posmu, ir redzams ievērojams pieaugums, kas liek domāt, ka 4. posma laikā un turpmākajos 2 gados pēc projekta beigām tiks sasniegti vai pārsniegti visi plānotie rādītāji. Zemāk parādīti grafiki ar zinātnisko rakstu (SNIP>1 un SNIP<1) un kvalifikācijas darbu (maģistra darbi un promocijas darbi) attīstības dinamiku līdz 2016. gada beigām (1., 2., un 3. posms), plānotais 2017. gadā un progrnozes pēc VPP beigām.

Zemāk ir sniegts raksturojums dažiem rezultātiem, kas sasniegti 3. posma realizācijas laikā, ar to zinātnisko un praktisko nozīmību.

Projekta plānotais uzdevums – izpētīt defektu radīto zilo luminiscence hBN pulverī un tās skābekļa jutību raksturojošos parametrus pie 340 nm ierosinājuma, eksperimentāli ir pilnībā veikts. Ir atklāti hBN zilās luminiscences mehānismi un noskaidroti luminiscences centri, ko veido slāpekļa vakances un F centri. Ir pierādīts hBN zilās luminiscences praktiskais pielietojums jaunu optisko skābekļa sensoru izveidē. Tiek strādāts pie rezultātu apkopošanas un publikācijas izveidošanas. Līdzīgas īpašības ir atklātas AlN nanopulverim. Ir uzsākta šī materiāla optisko īpašību izpēte, lai izveidotu skābekļa detektoros pielietojamu materiālu. Turpmākais pētījumu virziens saistās ar šīs problēmas risināšanu.

Noskaidrota Me²⁺ (Pb, Ba, Sr, Ca) ietekme uz NBT saturošu cieto šķīdumu struktūru un fāzu pāreju raksturu. Na_1/2Bi_1/2TiO₃-SrTiO₃-PbTiO₃ cietajos šķīdumos pieaugot PbTiO₃ koncentrācijai, tetragonālās fāzes koncentrācija un tetragonalitāte pieaug. Tajā pašā laikā izmaiņas Ramana spektrā, mainoties PbTiO₃ koncentrācijai ir niecīgas, norādot uz to, ka lokālā apkārtne kristāliskajā struktūrā nav atkarīga no polārā stāvokļa stabilitātes.

Na_1/2Bi_1/2TiO₃-BaTiO₃ tetragonālās polārās fāzes koncentrāciju apgabalā ir veikti pētījumi 1.veida fāžu pārejā starp polāro un nepolāro fāzi. Ar rentgena difrakciju noteikta fāžu koncentrācijas izmaiņa atkarībā no temperatūras un tās korelācija ar dielektriskajām īpašībām. Konstatēts, ka morfotropās fāžu robežas tuvumā fāžu pārejas kinētika ir atkarīga no temperatūras izmaiņas virziena.

Struktūras izmaiņas Na_1/2Bi_1/2TiO₃-CaTiO₃ sistēmā, samazinoties CaTiO₃koncentrācijai, ļauj precīzāk raksturot pretrunīgi interpretēto Na_1/2Bi_1/2TiO₃struktūru nepolarizētā stāvoklī. Ir konstatēts, ka to var aprakstīt ar romboedriskās R3c un ortorombiskās Pnma fāzu koeksistenci.

3d elementu ietekmes pētījumi PLZT kalpos kā atskaites punkts līdzīgu pētījumu veikšanai Na_1/2Bi_1/2TiO₃cietajos šķīdumos.

Iegūtas jaunas zināšanas par materialu sintēzi lietojot elektrolitisko oksidēšanu plazmā (PEO)ELEKTROLITISKo OKSIDĒŠANu PLAZMĀ. Veikta šo materiālu raksturīpašību izpēte. Izstrādātas rekomendācijas reakcijas norises kontrolei. Uzsākti pārklājumu termostimulētās luminiscences pētījumi ar mērķi pārklājumu pielietošanai dozimetrijā.

Up-conversion procesi detalizēti pētīti dāžādās matricās (cirkonija un hafnija oksīdos, fluorapatītos). Galvenais mērķis ir iegūt materiālu bioloģiskajiem marķeriem un baltās gaismas avotiem.

Izvērtētas pārejas metālu elektroniskās struktūras īpatnības saistībā ar nepieciešamo konvencionālā divzonu modeļa paplašinājumu, ietverot tajā elektronu-elektronu stipro mijiedarbību, kā arī apkārtējās kristāliskās struktūras ietekmi. Iestrādē panāktais atomistiskais apraksts pietuvināts prasībām modelējot fotooptiskos materiālus intensīvas optiskās radiācijas un nelīdzsvara termodinamikas apstākļos. Iespējamais darba turpinājums – pārejas metālu kompleksie oksīdi.

Iegūta wolframa trioksīda nanoslāņu čaula epitaksiāli uzaudzēta uz heksagonāla šķērsgriezuma cinka oksīda nanostieples pamatnes, kas ir pretstatā sagaidāmajam minēto materiālu simetrijas un strukturālo parametru nesaderības dēļ.

Balstoties uz plašiem eksperimentāliem un teorētiskiem pētījumiem atomu sakārtojumā un cinka oksīda-nanoslāņa elektroniskajām īpašībām,stiprā adhēzija starp cinka oksīdu un nanoslāņu čaulu tiek skaidrota ar savienojošas struktūras veidošanos. Rezultāta praktiskā nozīmība ir iespēja mērķtiecīgi kombinēt strukturāli atšķirīgus pamatnes un čaulas materiālus tehnoloģiskos pielietojumos.

Tika izstrādāta līdzstrāvas magnetrona izputināšanas tehnoloģija vara nitrīda plānas kartiņas iegūšanai un nodemonstrēta to izmantošana optiskā litogrāfijā. Tika veikti polikristāliskā vara nitrīda in-situ rentgenabsorbcijas spektroskopijas pētījumi atkarība no spiediena (P = 0-27 GPa), izmantojot sinhrotrona starojumu un dimanta šūnu. Tika noteikta atgriezeniskā pāreja metāliskā stāvoklī Cu₃N, ja spiediens palielinās virs P=5 GPa. Tika paradīts, ka pēc saspiešanas efektīvais lādiņš vara joniem samazinājās slāpekļa zaudēšanas dēļ.

Tika mērīti EPR spektri zoba emaljai, kurai bija zināms sastāvs un noteiktā EPR signāla intensitāte bija atkarīga no kalcija karbonāta daudzuma zobos. Tika secināts, ka zobu EPR spektru fona signāls nav organiskas izcelsmes. Galīgam secinājumam par zobu emaljas EPR fona izcelsmi ir nepieciešami papildu eksperimenti ar Ramana un infrasarkanās spektroskopijas pielietošanu. Iegūtais rezultāts ir svarīgs retrospektīvai dozimetrijai ar zobu emaljas EPR spektroskopijas metodi.

Projekta gaitā ir izstrādāta elektroforēzes metode homogēnu pārklājumu iegūšanai uz stikla šķiedras auduma. Plānotais uzdevums: TiO₂ un WO₃ nanodaļiņu mijiedarbības pētījumi uz stikla šķiedras auduma virsmas izpildīts. Parādīts, ka WO₃ kristalīti neiebūvējās TiO₂ kristalītu režģī, tomēr netiešās pārejas aizliegtās zonas platums TiO₂-WO₃ kārtiņai samazinās. Praktiski rezultāti būtu izmantojami filtru izstrādei ūdens un gaisa attīrīšanai. Tomēr ir problēma - sliktā kārtiņu mehāniskā adhēzija uz stikla šķiedras auduma virsmas. Tādēļ bija nepieciešami papildus stikla šķiedras audumu virsmas pētījumi, kas atspoguļoti pie galvenajiem rezultātiem minētā referātā.

Nepieciešami uzlabot lignīna adhēziju uz stikla audumu vai lignīna plēves mehānisko izturību.

Noskaidrotas divu retzemju aktivatoru jonu Eu³⁺ un Dy³⁺ mijiedarbība un enerģijas pārneses īpašības diaktivētos oksifluorīdos. Plānots turpināt darbu pie divu aktivatoru luminiscences un aktivatoru mijiedarbības izpētes nanokristālus saturošos oksifluorīdos.

SnO nanovadi ir svarīgs materiāls SnO nanovadu balstīto sensoru ražošanai un hibrīdu SnO₂-SnS₂ kodola-apvalka nanovadu sintēzei. SnS₂ tiek veidots pateicoties sulfidēšanas procesam 500-700ºC temperatūrā sēra atmosfērā. SnS₂ ir slāņains, grafēnam līdzīgs materiāls ar aizliegto zonu redzamajā viļņu garuma diapazonā. SnO₂-SnS₂ kodola-apvalka nanovadu sistēmas var pielietot krāsvielu gaismas jutīgo saules elementu, uz nanovadiem balstīto fotorezistoru un sensoru ražošanai. SnO-In₂O₃ sistēma var tikt pielietota ITO (indija alvas oksīda) nanovadu sintēzei ar teicamām elektrovadošām īpašībām. Indija oksīdu var uzklāt uz SnO nanovadiem ar magnetrona uzputināšanas palīdzību. ITO cieto šķīdumu veido ar termiskās atkvēlināšanas metodi. ITO nanovadi ir perspektīvs materiāls nanoplazmonikai.

Veiksmīga ZnO/ZnS/WS₂ un ZnO/ZnS/MoS₂ kodola-apvalka nanovadu sintēze paver vairākas izpētes virzienus un iespējamos praktiskos pielietojumus. Tuvākajā laikā ar WS₂ un MoS₂ pārklātie nanovadi tiks pārbaudīti kā viena nanovada fotorezistori. Ar WS₂ pārklātie ZnO nanovadi tiks izmantoti kā modeļmateriāls cietās smērvielas (WS₂) triboloģisko īpašību izpētei nanomērogā. ZnO ir plaši pazīstams pjezoelektriskais materiāls, tāpēc ZnO-WS₂ nanovadi potenciāli varētu tikt izmantoti lauktranzistoru un uz nanovadiem balstīto deformācijas sensoru izveidei. Kā alternatīva, ZnO-WS₂ un ZnO-MoS₂ nanovadu matricu varētu izmantot krāsvielu gaismas jutīgo saules elementu ražošanā, kur WS₂ un MoS₂ apvalka slāni izmanto kā gaismas jutīgo slāni organisko krāsvielu vai pusvadītāju kvantu punktu vietā.

Sintezētas slāņainas kārtiņas grafēns/nanostrukturēts Bi₂Se₃, izpētītas to īpašības un parādīts, ka kārtiņas, kur bismuta selenīda nanostruktūras aug perpendikulāri grafēna plaknei, uzrāda labāku termoelektrisko efektu un fotovadāmību, apstarojot tās ar infrasarkano starojumu, salīdzinājumā ar kārtiņām, kur bismuta selenīda nanostruktūras ir novietotas paralēli grafēna plaknei. Līdz ar to šādas sistēmas ir perspektīvas pielietojumiem termoelektriskās ierīcēs un sensoros.

Izpētītas nanolaminātu ZnO/grafēns ar kopējo biezumu 100 nm, kur grafēna slāņu skaits mainās robežās no 2 līdz 11, robežvirsmu īpašības. Parādīts, ka grafēns veicina kristālisku ZnO kārtiņu veidošanos salīdzinot, piemēram, ar Al2O3/ZnO nanolaminātiem. Grafēns šādās šādos laminātos uzlādējas negatīvi. Parādīts, ka fotoluminiscences intensitāte samazinās, palielinot grafēna slāņu skaitam nanolaminātos. Struktūras turpmāk tiks pētītas to perspektīviem pielietojumiem sensoros.

Izstrādāta metode ultraplānu anodizēta alumīnija oksīda kārtiņu izmantošanai koloīdu daļiņu šķirošanai atkarībā no izmēra un sakārtošanai alumīnija oksīda porās.
Metodes priekšrocība ir iespēja veidot nanodaļiņu masīvus no materiāliem, kas grūti sintezējami un apstrādājami ar litogrāfijas metodēm. Masīvu veidošanu iespējams veikt istabas temperatūrā, normālā atmosfēras spiedienā. Metodes iespējas demonstrētas nesavienotu dimantu nanokristālu (ap 20 nm) sakārtošanai masīvos ar centru attālumu 50 nm, kā arī sudraba koloīdu pildīšanai porās. Potenciālie pielidojumi ietver jaunas pusvadītāju, plazmoniskās un optiskās ierīcēs, būtiski paplašinot līdz šim izmantojamo materiālu klāstu.

Grafēna materiāla iegūšanai izmantota oglekļa dozēta jaukšana ar niķeļa pulveri un maisījuma izkarsēšana līdz 900 – 1000 °C, pēc tam to atdzesējot līdz istabas temperatūrai. Dzesēšanas procesa laikā izveidojies grafēna materiāla slānis iegūts, nokodinot metālu. Iegūtais grafēna materiāls pētīts ar augstas izšķiršanas transmisijas mikroskopu, skenējošo elektronu mikroskopu un rentgendifrakciju. Pētījuma mērķis bija izstrādāt vienkāršu, viegli realizējamu metodi brīvi izvietota grafēna materiāla iegūšanai, sastāvoša no grafēna slāņa ar sūkļa morfoloģiju no dažu grafēna slāņu biezuma kristalītiem. Mērķis ir sasniegts, izmantojot speciālu atlaidināšanas režīmu un žāvēšanu sasaldējot. Iegūtie slāņi bija dažu grafēna slāņu nanokristāliski ar grauda izmēru 1 līdz 10 nm. Elektronu mikroskopijas attēli un rentgenstaru difrakcija parāda, ka ar izstrādāto metodi var iegūt grafēna materiālu ar sūkļa morfoloģiju un 1 - 3 grafēna slāņu biezumu.

Balstoties uz pētījumiem par nanodaļiņu iegūšanu apstarojot ar Nd:YAG lāzeru ZnO monokristālu, tika pētīta iespēja veidot Zn nanodaļinas ar noteiktu izmēru un blīvumu. Pie konstantas intensitātes I – 315,0 MW/cm², palielinot lāzera starojuma impulsu skaitu (dozu), ieguva nanodaļiņas, kuru izmēri ir tieši proporcionāli impulsu skaitam. Novēroja nanodaļiņu blīvuma pieauguma atkarību no impulsu skaita. Nanodaļiņu izmēru (7 – 200 nm) un blīvuma palielināšanos novēroja, izmantojot skenējošo elektronu mikroskopiju (FEI Nova NanoSEM 650). Izmantojot “Renishaw inVia” spektrometru, spektrā parādās jauna josla ar maksimumu pie 74 cm^-1, kas atbilst kristāliskam Zn. Joslas intensitātes pieaugums liecina par blīvuma pieaugumu, kas ir tieši proporcionāls impulsu skaitam.

Modificētu ZnO, TiO₂ (ZrO₂) plāno kārtiņu veidošanās likumsakarības pirolītiskā izsmidzināšanas procesā atkarībā no procesa parametriem un dopantiem pētījumos izmantota Holmarc firmas iekārta. Cinka acetāta un titāna izopropoksīda spirta šķīdumus ar dažādu koncentrāciju (0,1; 0,2; 0,3 M) izsmidzināja uz attīrītām stikla plāksnītēm 450 ^oC temperatūrā. Iegūtās plānās kārtiņas saturēja kristālisku ZnO vai TiO₂ anatāzu, kuru kristalitu izmēri attiecīgi bija 40-52 nm un 35-48 nm atkarībā no šķīduma koncentrācijas. Skenējošās mikroskopijas pētījumi parādīja, ka iegūtās kārtiņas ir homogēnas ar gludu virsmu, ja šķīduma koncentrācija nepārsniedza 0,2 M. Lielāka šķīduma koncentrācija palielināja kārtiņu virsmas raupjumu un samazināja homogenitāti, bet nodrošināja lielāku paraugu fotokatalītisko aktivitāti MB šķīduma sadalīšanā UV un Saules starojumā. Šo parādību var izskaidrot ar kontaktvirsmas laukuma palielināšanos. Papildus plāno kārtiņu fotokatalītisko aktivitāti uzlaboja neliela sudraba daudzuma ievadīšana ZnO sastāvā. Turpmākos pētījumos paredzēts izstrādāt mijiedarbības laukuma palielināšanas un dopantu aktivizācijas metodes.

Darbā pētītas savienojumu un mikrostruktūras veidošanās likumsakarības AlO₃-SiO₂-ZrO₂ nanopulveru ātrās dzirksteļizlādes sablīvēšanas procesā atkarībā no izejvielu sastāva un izgatavošanas paņēmiena – sola-gēla un plazmasķīmiskās sintēzes. Sola-gēla sintēzes metodē alumīnija, itrija, cirkonija sāļu šķīdumus sajauca ar TEOS spirta šķīdumu temperatūrā līdz 100 ^oC. Pēc glicīna ūdens šķīduma pievienošanas maisījumu 120 ^oC temperatūrā ietvaicēja līdz veidojās gēls, kuru papildus karsēja 500 ^oC temperatūrā 2 h un vēl 900-1300 ^oC. Izejvielās Al₂O₃/SiO₂ = 3:2 un ZrO₂ ar 3 mol% Y₂O₃ 5-20 masas%. Plazmasķīmiskās sintēzē nanopulveri iegūti, iztvaicējot alumīnija, silīcija, cirkonija un itrija oksīdu pulveru maisījumu augstfrekvences izlādes plazmā. Produkta veidošanās plazmas strūklā no tvaiku fāzes nodrošināja viendabīgu kompozīta pulvera veidošanos ar sfēriskām nanodaļiņām (20-100 nm), kas saturēja t-ZrO₂ un vāji kristālisku mullītu. Papildus pulvera karsēšana 950-990 ^oC sekmēja mullīta kristalizāciju.

Sola-gēla (SG) sintēzes apvienošanā ar karsēšanu 1000 ^oC iegūti aglomerēti nanopulveri ar īpatnējo virsmu 20-28 m²/g, kas saturēja Al₂O₃, t-ZrO₂ un vāji kristālisku mullīta fāzi, turklāt mullīta fāzes klātbūtne samazinājās līdz ar ZrO₂ koncentrācijas palielināšanos. Mullīta fāzes veidošanās un kristalizācija notiek 1250-1300 ^oC temperatūrā cietās fāzes reakcijā.

SG sintezēto naopulveru sablīvēšanas dzirksteļizlādes procesā (SPS) sākās 1050-1150 ^oC atkarībā no ZrO₂ satura, process ietvēra divas stadijas – mullīta veidošanos un tā saķepšanu. Galējais relatīvais blīvums (99,1-99.4%) tika iegūts 1500 ^oC 3 min laikā. SG pulveru konsolidācijas īpatnība – liels sarukums.

Plazmasķīmiskā sintēzē iegūto pulveru sablīvēšanās sākās 900 ^oC un galīgo relatīvo blīvumu (99,3%) sasniedza 1400 ^oC 3 minūtēs (procesa straujumu noteica daļiņu regulārā forma). Pētījumi parādīja, ka ar abām metodēm sintezētie pulveri nodrošināja blīvas mullīta-ZrO₂ keramikas ieguvi ar sīkgraudainu struktūru, bet SG sintēze, kombinēta ar reaktīvo SPS saķepināšanu, ir lētāka.

Zinātniskie raksti (SNIP>1)

3.1 Birks E., Dunce M., Ignatans R., Kuzmin A., Plaude A., Antonova M., Kundzins K., Sternberg A. Structure and dielectric properties of Na0.5Bi0.5TiO3-CaTiO3 solid solutions (2016) Journal of Applied Physics, 119, pp.0741102 (7). http://aip.scitation.org/doi/abs/10.1063/1.4942221?journalCode=jap

3.2 Jelena Papan, Dragana J. Jovanović, Katarina Vuković, Krisjanis Smits, Vesna Đorđević, Miroslav Dramićanin. Europium(III)-doped A2Hf2O7 (A = Y, Gd, Lu) nanoparticles: Influence of annealing temperature, europium(III) concentration and host cation on the luminescent properties (2016) Optical materials, 61, 2016, p. 68-76. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0925346716301859

3.3 O. Lisovski, A. Chesnokov, S. Piskunov, D. Bocharov, Yu.F. Zhukovskii, M. Wessel, and E. Spohr, Ab initio calculations of doped TiO2 anatase (101) nanotubes for photocatalytical water splitting applications. – Mater. Sci. Semicond. Process. 2016, 42, p. 138-141. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1369800115301815

3.4 Kotomin, E. A., Kuzovkov, V. N., Popov, A. I., & Vila, R. (2016). Kinetics of F center annealing and colloid formation in Al2O3. Nuclear Instruments and Methods in Physics Research Section B: Beam Interactions with Materials and Atoms, 374, 107-110. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0168583X15007909

3.5 Lisitsyn, V. M., Lisitsyna, L. A., Popov, A. I., Kotomin, E. A., Abuova, F. U., Akilbekov, A., & Maier, J. (2016). Stabilization of primary mobile radiation defects in MgF2 crystals. Nuclear Instruments and Methods in Physics Research Section B: Beam Interactions with Materials and Atoms, 374, 24-28. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0168583X15007260

3.6 Yuri F. Zhukovskii, Alexander Platonenko, Sergei Piskunov, Eugene A. Kotomin, Ab initio simulations on migration paths of interstitial oxygen in corundum, Nuclear Instruments and Methods in Physics Research B 374 (2016) 29–34. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0168583X1500823X

3.7 Dimza V., Popov A.I., Lace L., Kundzins M., Kundzins K., Antonova M., Livins M. Effects of Mn doping on dielectric properties of ferroelectric relaxor PLZT ceramics. (2016) Current Appl.Phys., 17, pp.169-173. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1567173916303248

3.8 A.I. Popov, E.A. Kotomin, J. Maier, Analysis of self-trapped hole mobility in alkali halides and metal halides, Solid State Ionics, Available online 12 December 2016. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0167273816306798

3.9 Kukli, K., Salmi, E.,Jogiaas, T., Zabels, R.,Schuisky, M., Westlinder, J.,Mizohata, K.,Ritala, M.,Leskela, M. Atomic layer deposition of aluminum oxide on modified steel substrates. (2016)Surface and Coatings Technology, 304, pp.1-8. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0257897216305564

3.10 B.Polyakov, A.Kuzmin, K. Smits, J. Zideluns, E. Butanovs, J. Butikova, S. Vlassov, S. Piskunov, Y. F. Zhukovskii. Unexpected Epitaxial Growth of a Few WS2 Layers on {1-100} Facets of ZnO Nanowires, J. Phys. Chem. C, 2016, 120, 21451−21459. http://pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/acs.jpcc.6b06139

3.11 E. Butanovs, A. Kuzmin , J. Butikova, S. Vlassov, B. Polyakov, Synthesis and characterization of ZnO/ZnS/MoS2 core-shell nanowires, Journal of Crystal Growth, 459 (2017) 100–104. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0022024816308260

3.12 E. Elsts, G. Krieke, U. Rogulis, K. Smits, A. Zolotarjovs, J. Jansons, A. Sarakovskis, K. Kundzins, Rare earth doped glass–ceramics containing NaLaF4 nanocrystals, Optical Materials, 59, 2016, Pages 130-135. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0925346716300052

3.13 A. Tuomela, V. Pankratov, A. Sarakovskis, G. Doke, L. Grinberga, S. Vielhauer, M. Huttula, Oxygen influence on luminescence properties of rare-earth doped NaLaF4, Journal of Luminescence, 179, 2016, Pages 16-20. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0022231315307420

3.14 Guna Krieke, Anatolijs Sarakovskis, Crystallization and upconversion luminescence of distorted fluorite nanocrystals in Ba2+ containing oxyfluoride glass ceramics, Journal of the European Ceramic Society, 36, 7, 2016, Pages 1715-1722. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0955221916300255

3.15 Jurgis Grube, Temperature influence on NaLaF4:Er3+ green luminescence, Journal of Luminescence, 179, 2016, Pages 107-113. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0022231316301363

3.16 M. Baitimirova, R. Viter, J. Andzane A. van der Lee, D. Voiry, I. Iatsunskyi, E. Coy, L. Mikoliunaite, S. Tumenas, K. Załęski, Z. Balevicius, I. Baleviciute, A. Ramanaviciene, A. Ramanavicius, S. Jurga, D. Erts, Mikhael Bechelany. Tuning of Structural and Optical Properties of Graphene/ZnO Nanolaminates, J. Phys. Chem. C, 120(41) 23716-23725 (2016). http://pubs.acs.org/doi/abs/10.1021/acs.jpcc.6b07221

3.17 M. Baitimirova, J. Andzane, G. Petersons, R. Meija, M. Romanova, R. Poplausks and D. Erts. Vapor-solid synthesis of non-planar bismuth selenide nanoplates on graphene substrate. Journal of Materials Science 51 (17) 8224-32 (2016). http://link.springer.com/article/10.1007/s10853-016-0097-z

3.18 P.Onufrijevs, P. Scajev, K. Jarasiunas, A. Medvid, V. Korsaks, N. Mironova-Ulmane, M. Zubkins, and H. Mimura, Photo-electrical and transport properties of hydrothermal ZnO, J. Applied Physics, vol. 119, 135705 (2016). http://aip.scitation.org/doi/abs/10.1063/1.4945016?journalCode=jap

Zinātniskie raksti (SNIP<1)

3.1 Dunce M., Birks E., Kuzmin A., Ignatans R., Plaude A., Antonova M., Sternberg A. X-ray Diffraction and Raman Spectroscopy Studies in Na1/2Bi1/2TiO3-SrTiO3-PbTiO3 Solid Solutions. Ferroelectrics, vol. 503. http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00150193.2016.1217142?journalCode=gfer20

3.2 Plaude A., Ignatans R., Birks E., Dunce M., Antonova M., Sternberg A. Structure and dielectric properties at phase transition of Na1/2Bi1/2TiO3-BaTiO3 solid solutions. Ferroelectrics, vol. 500. http://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/00150193.2016.1215220

3.3 P. Lesnicenoks, L. Grinberga, L. Jekabsons, A. Antuzevičš, A. Berzina, M. Knite, G. Taurins, Š. Varnagiris, J.Kleperis, Nanostructured carbon materials for hydrogen energetics (2017) Advanced Materials Letters, 2017, 8(1), pp. 2-7. http://www.vbripress.com/aml/articlesinpres/details/674/

3.4 V. N. Kuzovkov, A. I. Popov, E. A. Kotomin, A. M. Moskina, E. Vasilchenko and A. Lushchik, Theoretical analysis of the kinetics of low-temperature defect recombination in alkali halide crystals, Low Temp. Phys. 42, 588 (2016). http://aip.scitation.org/doi/abs/10.1063/1.4959018?journalCode=ltp

3.5 I. Karbovnyk, I. Bolesta, I. Rovetskyi, V. Lesivtsiv, Ya. Shmygelsky, S. Velgosh and A. I. Popov, Long-term evolution of luminescent properties in CdI2 crystals, Low Temp. Phys. 42, 594 (2016). http://aip.scitation.org/doi/abs/10.1063/1.4959019?journalCode=ltp

3.6 Cathodoluminescence characterization of polystyrene-BaZrO3 hybrid composites, V. P. Savchyn, A. I. Popov, O. I. Aksimentyeva, H. Klym, Yu. Yu. Horbenko, V. Serga, A. Moskina and I. Karbovnyk, Low Temp. Phys. 42, 597 (2016). http://aip.scitation.org/doi/abs/10.1063/1.4959020?journalCode=ltp

3.7 Positron annihilation characterization of free volume in micro- and macro-modified Cu0.4Co0.4Ni0.4Mn1.8O4 ceramics, H. Klym, A. Ingram, O. Shpotyuk, I. Hadzaman, V. Solntsev, O. Hotra and A. I. Popov, Low Temp. Phys. 42, 601 (2016). http://aip.scitation.org/doi/abs/10.1063/1.4959021?journalCode=ltp

3.8 A. Gopejenko, Yu.F. Zhukovskii, E.A. Kotomin, Yu.A.. Mastrikov, P.V. Vladimirov, V.A. Borodin, and A. Möslang, Ab initio modelling of Y–O cluster formation in gamma-Fe lattice. - Phys. Status Solidi B, 2016, 253, p. 2136-2143. http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/pssb.201600472/abstract;jsessionid=B4D8D7BF6B40EBCEF20606E5C5C8AF63.f03t03

3.9 E. Klotins, A novel quantum field approach to photoexcited insulators, Low Temp. Phys. 42, 7, 570. http://aip.scitation.org/doi/abs/10.1063/1.4959015?journalCode=ltp

3.10 A. Platonenko, D. Gryaznov, S. Piskunov, Yu.F. Zhukovskii, and E.A. Kotomin, Charged oxygen interstitials in corundum: first principles simulations. - Phys. Stat. Sol. C, 2016, 13, p. 932–936. http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/pssc.201600081/abstract

3.11 A. Kuzmin, A. Kalinko, A. Anspoks, J. Timoshenko, R. Kalendarev, "Study of copper nitride thin film structure", Kuzmin, A., Kalinko, A., Anspoks, A., et al. (2016). Study of Copper Nitride Thin Film Structure. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 53(2), pp. 31-37. https://www.degruyter.com/view/j/lpts.2015.53.issue-2/lpts-2016-0011/lpts-2016-0011.xml

3.12 A. Kuzmin, A. Anspoks, A. Kalinko, A. Rumjancevs, J. Timoshenko, L. Nataf, F. Baudelet, T. Irifune, Effect of Pressure and Temperature on the Local Structure and Lattice Dynamics of Copper(II) Oxide, Physics Procedia, Volume 85, 2016, Pages 27-35. http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1875389216303790

3.13 Zabels, R., Manika, I., Schwartz, K., Baizhumanov, M., Grants, R., Tamanis, E., Dauletbekova, A., Zdorovets, M., MeV-energy Xe ion-induced damage in LiF: The contribution of electronic and nuclear stopping mechanisms. (2016) Phys. Status Sol.(b). 253(8), pp.1511-1516. http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/pssb.201552704/abstract

3.14 A. Cvetkovs, O. Kiselova, U. Rogulis, V. Serga, R. Ignatans, Synthesis of ZnO and CdO-ZnO thin films by extraction–pyrolytic method, Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2016, vol. 53, pp. 57–66. https://www.degruyter.com/view/j/lpts.2016.53.issue-3/lpts-2016-0021/lpts-2016-0021.xml

3.15 K. Pudzs, A. Vembris, M. Rutkis, S. Woodward, Thin Film Organic Thermoelectric Generator Based on Tetrathiotetracene, Adv. Electron. Mater. 2017, 1600429. http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/aelm.201600429/abstract

3.16 Sarakovskis, A., Grube, J., Strals, K., Krieke, G., Springis, M., Mironova-Ulmane, N., Skvortsova, V., Yukhno, E.K., Bashkirov, L.A., Temperature and impurity concentration effects on upconversion luminescence in LaInO3 doped with Er3+, (2016) Fizika Nizkikh Temperatur, 42 (7), pp. 733-737. http://aip.scitation.org/doi/abs/10.1063/1.4959016?journalCode=ltp

3.17 Drunka, R., Grabis, J., Krumina, A. Microwave-asisted synthesis, modification with platinum and photocatalytical properties of TiO2 nanofibers. Materials Science (Medžiagotyra). 2016, 22, 1, 139-141. http://www.matsc.ktu.lt/index.php/MatSc/article/view/7353

3.18 Rozenberga-Voska, L., Grabis, J., Zolotarjovs, A. Synthesis of Eu2+ and Dy3+ doped nanosized strontium aluminates and their properties (2017) Key Engineering Material, 721, pp. 311-315. http://www.scientific.net/KEM.721.311

3.19 Drunka, R., Grabis, J., Jankovica, Dz., Krumina, A. Microwave synthesis and properties of thin layer Pt modified TiO2 nanofibers coating (2017) Key Engineering Material, 721, pp. 383-388. http://www.scientific.net/KEM.721.383

3.20 Grehov, V., Kalnacs, J., Mishnev, A., Kundzins, K. Synthesis of Graphenic Carbon Materials on Nickel Particles with Controlled Quantity of Carbon (2016) Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 53 (1), pp. 53-65. https://www.degruyter.com/view/j/lpts.2016.53.issue-1/lpts-2016-0006/lpts-2016-0006.xml

Konferences rakstu krājumi

3.1 Rīgas Tehniskās universitātes 57. starptautiskās zinātniskās konferences “Materials Science and Applied Chemistry - MSAC 2016” zinātnisko rakstu krājums, Peculiarities of TiO2 nanotube optical properties, A. Knoks, J. Kleperis, L. Grīnberga, 102.-107. lpp. 3. posms

3.2 Rīgas Tehniskās universitātes 57. starptautiskās zinātniskās konferences “Materials Science and Applied Chemistry - MSAC 2016” zinātnisko rakstu krājums, Carbon Materials for Hydrogen Storage and Sensing P. Lesničenoks, L. Grīnberga, J. Kleperis, L. Jēkabsons, G. Tauriņš, M. Knite, 112.-116. lpp.

3.3 R. Drunka, J. Grabis, D. Jankoviča, D. Rašmane, A. Krūmiņa. Ar cēlmetāliem modificētu TiO2 nanopulveru fotokatalītiskās īpašības. MSAC 2016. Materials Science and Applied Chemistry. 21st October, 2016, Riga. Proceedings and Programme, 57-62.

Referāti starptautiskājās zinātniskajās konferencēs

3.1 G.Bajars, E.Pentjuss, A.Lusis, J.Gabrusenoks, J.Balodis (2016) Mass recovery kinetics of heated carbonated glass fabric in atmosphere with different humidity and CO2 concentration. 3. posms

3.2 19th International International Conference on Defects in Insulating Materials (ICDIM) 10.07.-15.07.2016., Lyon, France. B.Berzina, V.Korsaks, L.Trinkler, P.Jankovska, “ Blue luminescence caused by native defects in hBN and AlN”.

3.3 13th Russia/CIS/Baltic/Japan Symposium on Ferroelectricity (RCBJSF), Matsue, Shimane, Japan, 19-23 June, 2016, Dunce M., Birks E., Ignatans R., Sternberg A., Kabelka H., Fuith A., Perantie J, Hagberg J., Kundzinsh M., Nitiss E. Phase transitions in (1-x)Na0.5Bi0.5TiO3-xCaTiO3 solid solutions.

3.4 13th Russia/CIS/Baltic/Japan Symposium on Ferroelectricity (RCBJSF), Matsue, Shimane, Japan, 19-23 June, 2016, Dunce M., Birks E., Ignatans R., Antonova M., Sternberg A., Perantie J., Hagberg J. Nature of dielectric polarisation and electrocaloric effect in poled and depoled Na0.5Bi0.5TiO3.

3.5 1st Conference and Spring School on Properties, Design and Applications of Upconverting Nanomaterials, upcon2016, Wroclaw, 323-27 May, 2016, Larisa Grigorjeva, Krisjanis Smits, Donats Millers, Aleksejs Zolotarjovs, Dzidra Jankovica. Efficiency of up-conversion luminesnce of Yb/Tm doped fluorapatite nanopowders and ceramics, P53.

3.6 1st Conference and Spring School on Properties, Design and Applications of Upconverting Nanomaterials, upcon2016, Wroclaw, 323-27 May, 2016, Krisjanis Smits. Zirconia nanoparticles for bioimaging application. P.41.

3.7 18. international school “Advanced materials and technologies”, 27.-31. augusts, 2016, Palanga, Lietuva, Influence of TiO2 nanotube array synthesis parameters on photo-activity, A. Knoks, J. Kleperis, L. Grīnberga.

3.8 Rīgas Tehniskās universitātes 57. starptautiskā zinātniskā konference “Materials Science and Applied Chemistry - MSAC 2016”, 21.-22. oktobris, 2016, Rīga, Latvija, Peculiarities of TiO2 nanotube optical properties, A. Knoks, J. Kleperis, L. Grīnberga.

3.9 ‘European Advanced Materials Congress, (EAMC)’, 23.–25. augusts 2016, Stokholma, Zviedrija, Nanostructured carbon materials for hydrogen energetics, P. Lesnicenoks, L. Grīnberga, L. Jekabsons, A. Bērziņa, G. Tauriņš, J. Kleperis.

3.10 18. starptautiskā skola - konference “Advanced materials and technologies”, 27.-31. augusts, 2016, Palanga, Lietuva Investigation of Gas Sorption Properties on Intercalated Carbon Nanomaterials with Large Surface Area, P. Lesnicenoks, L. Grīnberga L. Jekabsons, A. Bērziņa, G. Tauriņš, J. Kleperis.

3.11 Rīgas Tehniskās universitātes 57. starptautiskā zinātniskā konference “Materials Science and Applied Chemistry - MSAC 2016”, 21.-22. oktobris, 2016, Rīga, Latvija, Carbon Materials for Hydrogen Storage and Sensing, P. Lesničenoks, L. Grīnberga, J. Kleperis, L. Jēkabsons, G. Tauriņš, M. Knite.

3.12 "Information Technologies and Management", IT&M'2016 (Riga, Latvia, April, 2016)-- Yu.F. Zhukovskii, O. Lisovski, S. Piskunov, and R.A. Evarestov, “Suitability of doped [0001]-oriented ZnO nanowires of different sizes for photocatalytic applications: DFT-LCAO simulations”. Abstract: p. 20-21.

3.13 N. Mironova-Ulmane, A. Pavlenko, M. Polakovs, Electron paramagnetic resonance for dosimetry and dating, Proc. 2nd Belorussia-Baltic forum “Cooperation - a catalyst for innovative growth”, Minsk, 6-7.10.2016.

3.14 F. Muktepavela, E. Gorokhova, L. Grigorjeva, E.Tamanis, R. Zabels, Surface and grain boundary effects in luminescent properties of ZnO ceramics as functional material, XV International Conference on Intergranular and Inerphase Boundaries in Materials (iib2016), May 23-27, 2016, Moscow, Russia, abstr. p 56.

3.15 Developments in Optics and Communications 2016 Conference (Riga, Latvia, March 21 – 23, 2016): E. Butanovs, B. Polyakov, J. Zideluns, A. Kuzmin, J. Butikova, Photoluminescence in 2D transition metal dichalcogenide nanostructures.

3.16 M. Kemere, U. Rogulis, S. Schweizer, F. Steudel, S. Loos, A. Ch. Rimbach, R. Ignatans, Luminescence and quantum efficiency of europium doped oxyfluoride glasses and glass-ceramics, Abstracts of the 12th International Young Scientist conference “Developments in Optics and Communications” DOC, 2016, p. 23.

3.17 J. Sperga, M. Kemere, U. Rogulis, J. Grube, Luminescence of europium and dysprosium co-doped oxyfluoride glasses, Abstracts of the 12th International Young Scientist conference “Developments in Optics and Communications” DOC, 2016, p. 17.

3.18 M. Kemere, J. Sperga, U. Rogulis, J. Grube, Luminescence properties of europium and dysprosium co-doped oxyfluoride glasses, 59th Scientific Conference for Young Students of Physics and Natural Sciences, Open Readings 2016, Vilnius, Lithuania, 2016, P3-05.

3.19 6th International Congress on Ceramics, August 21-25, 2016, Dresden, Germany “Highly efficient upconversion luminescence of erbium doped glass ceramics with β-NaYF4 nanocrystals”., Guna Krieke.

3.20 M. Baitimirova, R. Viter, J. Andzane, I. Iatsunskyi, V. Fedorenko, A. Ramanavicius, M. Bechelany, D. Erts. Influence of graphene on crystal structure of ZnO layers in Graphene/ZnO nanolaminates. 18th International conference "Advanced Materials and Technologies". 27-31 August, 2016, Palanga, Lithuania, p. 62.

3.21 5. Parameters and sinterability of mullite-ZrO2(Y2O3) nanoparticles prepared by plasma and chemical methods J. Grabis, Dz. Jankoviča, I. Sīpola Programme & The Book of Abstracts Eighteen Annual Conference YUCOMAT 2016. Herceg Novi, Montenegro, September, 5-10, 2016, 54. (stenda referāts).

www.mrs-serbia.org.rs/index.php/yucomat-books-of-abstracts/yucomat-2016-b

3.22 6. Comparing Studies of Synthesis and Photocatalytical Properties of Various Morphology TiO2 Nanostructures Modified With With Platinum, Gold And Silver. R. Drunka, J. Grabis, Dz. Jankovica, A. Krumina, Dz. Rasmane. The 25th International Baltic Conference of Engineering Materials & Tribology BALTMATTRIB 2016 November 3-4 Riga, Latvija. Abstracts Book, 47.

3.23 7. Synthesis of Eu2+ and Dy3+ doped nanosized strontium aluminates and their properties. L. Rozenberga-Voska, J. Grabis, A. Zolotarjovs. The 25th International Baltic Conference of Engineering Materials & Tribology BALTMATTRIB 2016 November 3-4 Riga, Latvija. Abstracts Book, 99.

3.24 V. Grehov, J.Kalnacs, A.Mishnev, K.Kundzins, Graphene Sponge Production by Anealing Mixture of Ni and Carbon Powders in Inert Atmosfere Contaned Hydrogen EcoBalt2016, Tartu, Estonia 9th – 12th October 2016 Abstract book p. 64.

3.25 Artūrs Medvids, Pāvels Onufrijevs, Edvīns Daukšta, Kenji Murakami, Masaru Shimomura, “Rutile - Anatase Phase Transition in TiO2 Induced by Laser Radiation”, Book of Abstracts. The 6th International Symposium on Transparent Conductive Materials, p. 55, Chania, Greece, October 9-13, 2016.

Aizstāvēti maģistra darbi

3.1 A.Zolotarjovs. “Ar plazmas elektrolītiskās oksidēšanas metodi iegūto modificēto alumīnija oksīdu pārklājumu luminiscences īpašību izpēte” LU 2016. 3. posms

3.2 E. Butanovs: “Pārejas metālu halkogenīdu 1D un 2D nanostruktūru sintēze un raksturošana”, LU 2016.

3.3 J. Žideļūns: “Metālu oksīdu un sulfīdu nanovadu heterostruktūras”, LU 2016.

3.4 M. Osis, “Augšup-pārveidotā luminiscence ar erbija joniem aktivētā oksifluorīdu stiklā un stikla keramikā”, LU 2016.

3.5 G. Pētersons “Slāņainu grafēns/Bi2Se3 struktūru sintēze” – aiztāvēts LU Ķīmijas fakultātē 2016, vadītājs D. Erts, konsultants M. Baitimirova.

Piesaistītais privātais finansējums

3.1 Zinātniskais Centrs “Mikroelektronika” SIA – laboratoriju pētījumi un konsultācijas 50 820 EUR 3. posms

3.2 GroGlass SIA – plāno kārtiņu paraugu analīze 3 747 EUR

Konferences

Deep Science Hackathon

Zinātnieku nakts

Iepirkumi un izsoles

3. posms