Iepazīstieties ar Raiti Kasparu Siku, dedzīgu jauno zinātnieku, kurš sapņo atklāt fizikas un ķīmijas pasaules noslēpumus. Ar nupat iegūtu inženierzinātņu bakalaura grādu ķīmijā un ķīmijas tehnoloģijā, Raitis jau mērķē uz augstākiem akadēmiskiem sasniegumiem – maģistra grādu materiālzinātnē un nanotehnoloģijās RTU.

Patlaban Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijā uzvelkot laboranta halātu, Raitis iedvesmojas no fizikas un ķīmijas sarežģītās sinerģijas. Viņam šīs zinātnes ir atslēga mūsu eksistences izpratnei un dzīves uzlabošanai. Par darbu LU CFI Raitis teic, ka šeit viņam ir iespējas attīstīt zināšanas un iemaņas, kā arī palīdzēt uzlabot dzīvi visiem pasaules iedzīvotājiem.

Kurā brīdī saprati, ka studēsi eksaktās zinātnes? Kāpēc šāda izvēle?

Skolas laikā mani īpaši aizrāva ķīmija un bioloģija, tāpēc vidusskolā šos priekšmetus izvēlējos apgūt padziļināti, bet arī fizika bija tuva. Visas šīs zinātnes ir attīstītas sabiedrības mugurkauls, tādēļ izvēle pēc vidusskolas nāca viegli. Lēmumu par labu zinātnei pieņēmu, jo zinātnieki, tāpat kā ārsti un skolotāji, būs nodarbināti vienmēr un visur, kā arī šis darbs nodrošina pastāvīgas izaugsmes iespējas.

Kādi, tavuprāt, ir zinātnieka profesijas plusi un mīnusi?

Darbs zinātnē man nozīmē pastāvīgu jaunu zināšanu apguvi un profesionālo pilnveidošanos. Lai gan šajā ceļā reizēm gadās pa kādam triumfa mirklim un nozīmīgam atklājumam, tajā pamatā ir ļoti daudz darba, kas nenes gaidītos rezultātus. Ikdienā reizēm saskaros ar atsevišķu indivīdu skepsi, jo īpaši uz dažu pēdējo gadu notikumu fona, un arī radu saietos nepagurstoši skaidrojot, ar ko tieši es nodarbojos un vai ar to var nopelnīt.

Ko tu ieteiktu tiem, kas šaubās par eksakto zinātņu studijām?

Es ieteiktu izprast šaubu iemeslus. Iespējams studijas šķiet pārāk sarežģītas, iespējams, tās ir bailes izdarīt nepareizo izvēli, kā dēļ var nākties sākt visu no jauna. Manuprāt, galvenais studiju mērķis ir attīstīt un nostiprināt sevi kā personību – savu mērķtiecību, spītību, darba ētiku, vēlmes un vajadzības. Tikai pēc tam seko intelekta pārbaude un spēja atcerēties daudz informācijas. Tāpat, atsaucoties uz iepriekš minētajiem ne tik senajiem notikumiem, studēt eksaktās zinātnes vajag, lai nebaidītos no nanorobotiem vakcīnās.

Noslēgumā Raitis teic, ka zinātnieka darbā svarīgi ir atcerēties, ka katram atklājumam, lai cik mazs tas būtu, ir iespēja padarīt pasauli labāku.

Dalīties