Jau 46 gadus Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir starptautiski atzīts materiālzinātņu un starpdisciplināru pētījumu līderis Baltijas jūras reģionā, veicot starptautiski konkurētspējīgus pētījumus, izglītojot studentus un piedāvājot inovatīvus pētnieciskos risinājumus industrijas vajadzībām.
Šogad LU CFI atzīmē savu 46 gadu jubileju!
Dzimšanas dienas ir labs sava veida atskaites punkts, lai atskatītos uz paveikto gada laikā un svinētu sasniegtos panākumus, tādēļ piedāvājam ieskatu LU CFI spilgtākajos un nozīmīgākajos sasniegumos 2023. gadā:
- LZA konkurss “Nozīmīgākie zinātnes sasniegumi Latvijā”
Noslēdzoties Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursam par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2023. gadā, LZA 2023. gada sākumā publiskoja konkursa laureātus, kuru pētījumi pārstāv dažādas zinātnes nozares. Starp tiem teorētiskās zinātnes jomā bija pētījums “Perovskītu nanodaliņu datormodelēšana efektīvai ūdeņraža ražošanai”, kuru izstrādājuši mūsu institūta zinātnieki LZA akadēmiķis Jevgēņijs Kotomins, Dr. rer. nat. Jurijs Mastrikovs, Dr. phys. Leonīds Rusevičs, Maksims Sokolovs, Dr. rer. nat. Guntars Zvejnieks.
- LZA vārdabalvas
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts apstiprināja trīspadsmit vārdbalvas, to vidū – sešas jaunajiem zinātniekiem, kā arī četras jauno zinātnieku balvas.
Edgara Siliņa balvu fizikā piešķirta mūsu institūta Pašorganizēto sistēmu kinētikas laboratorijas vadošajam pētniekam, LZA īstenajam loceklim Dr.habil.phys. Jevgēnijam Kotominam par darbu kopu “Nanomateriālu datormodelēšana efektīvai ūdeņraža ražošanai”.
- Gada balvas enerģētikā
Galveno – profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā 2023. gadā saņēma Dr.chem. Gunārs Bajārs par izcilu devumu enerģētikā – "Materiālu pētniecība elektroķīmiskai enerģijas uzglabāšanai baterijās un akumulatoros". Zinātnieks ir vadošais pētnieks mūsu institūtā un no 2014. līdz 2018. gadam bijis Cietvielu jonikas laboratorijas vadītājs.
Gada balvas 2023. gadā par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem saņēma:
- Dr.phys. Gints Kučinskis par promocijas darbu "Nātrija jonu bateriju katodmaterālu pētījumi". LU CFI Enerģijas ieguves un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks.
- Dr.phys. Mārtiņš Zubkins par promocijas darbu "Jauni pārklājumi uz metāla hidrīda un oksīda bāzes enerģētikas, elektronikas un veselības aprūpes tehnoloģijām". LU CFI Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks.
- Prestižā L`Oréal-UNESCO balva Sievietēm zinātnē
L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā “Sievietēm zinātnē”2023. gadā apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Viena no viņām ir mūsu institūta Optisko materiālu laboratorijas pētniece Katrīna Laganovska. Viņa saņem atbalstu projektam par optisko īpašību un defektu izpēti segnetoelektriskos metālu oksīdos. Tas ļaus tālāk pētīt segnetoelektriskā lauka efekta tranzistorus, kas, veiksmīga un mērogojama rezultāta gadījumā, varētu tikt izmantoti nākamās paaudzes datoros, paverot iespējas veidot pavisam jaunu datoru arhitektūru.
- LU Rektora Atzinības raksts
Ikgadējā Latvijas Universitātes darbinieku kopsapulcē un Gada balvu pasniegšanas ceremonijā tika sveikti Latvijas Universitātes darbinieki par sasniegumiem zinātnē un ieguldījumu LU izaugsmē. Par izcilu promocijas darbu „Lokālās struktūras ietekme uz vara molibdāta un tā cieto šķīdumu termohromajām īpašībām” tika godināta mūsu institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijas pētniece Inga Pudža.
- LZA prezidenta Atzinības raksti
2023. gada 27. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulcē vairākas zinātnieku grupas un individuālie pētnieki, kuri piedalījās LZA rīkotajā 2022. gada zinātnes sasniegumu konkursā, bet neiekļuva divpadsmit laureātu vidū, saņēma LZA prezidenta atzinības rakstus un LZA Senāta pateicības.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta atzinības rakstus saņēma LZA akadēmiķis Roberts Eglītis un profesors Ran Jia par pētījumu “Teorētiska jaunu materiālu īpašību paredzēšana tehnoloģiski svarīgiem pielietojumiem”, kā arī Dr.phys. Aivars Vembris un Bc. Alise Štucere par jaunu risinājumu baltās gaismas OLED iekārtu lētai izgatavošanai. Šis pētījums tika veikts kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniekiem.
- Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas Atzinības raksts
2023. gada jūnijā atvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam par ieguldījumu materiālzinātnes nozares un valsts tautsaimniecības attīstībā tika piešķirts Ministru kabineta un Ekonomikas ministrijas Atzinības raksts.
- 2023. gada kalendārs “Zinātne Latvijai”
2023. gada kalendārā “Zinātne Latvijai” starp 12 izciliem Latvijas zinātniekiem iekļauts stāsts par mūsu institūta Optisko materiālu laboratorijas vadītāju Dr.phys. Alekseju Zolotarjovu.
- Balva par labāko posteri pasākumā Battery 2030+
Mūsu institūta Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs un vadošais pētnieks Gints Kučinskis ir saņēmis balvu par labāko posteri BATTERY 2030+ gadskārtējā konferencē, kas notika 9.-10. maijā Upsalā, Zviedrijā, par pētījumiem "Self-healing binders for silicon electrodes ", kā arī "Development of cathode materials for Na-ion batteries".
- LZA Ārzemju locekļa diploms
10. augustā, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu apmeklēja Dr. phys. Dr. technol. Marina Tjuņina (Marina Tyunina), kur viņa no LU CFI direktora vietnieka Andra Šternberga saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļa diplomu.
M. Tjuņina savulaik strādājusi LU CFI Segnetoelektrisko materiālu laboratorijā. Pašlaik viņa ir Oulu Universitātes Informācijas tehnoloģiju un elektroniskās inženierijas fakultātes vadošā pētniece un Čehijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta Plāno kārtiņu laboratorijas vadītāja, vadošā pētniece.
- Latvian Startup Awards 2023 balva
8. septembrī Startup dienas ietvaros pirmo reizi tiks pasniegtas balvas labākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem astoņās kategorijās. Kategorija “Jaunuzņēmums, kas rada lielāko sociālo ietekmi” (“Impact”) uzvarētājs bija “Cellbox Labs” – orgāni uz čipa, ko var izmantot, lai precīzi pielāgotu zāles katram pacientam un testētu medikamentus bez dzīvnieku iesaistes. Šo jaunuzņēmumu ir dibinājuši mūsu institūta zinātnieki Gatis Mozoļevskis un Roberts Rimša kopā ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieku Artūru Ābolu.
Jaunuzņēmums piedalījās arī “TechChill Milano”, kas notika no 25. līdz 27. septembrim Milānā, Itālijā.
- AS "Olainfarm" stipendija
AS “Olainfarm” stipendijas, katru 3000 eiro vērtībā, 25. oktobrī saņēma Latvijas Universitātes (LU) studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis. Tots Koķis ir LU Ķīmijas fakultātes students un strādā kā skolotājs Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā. Paralēli studijām universitātē un darbam skolā arī strādā mūsu institūtā pie nanodaliņu sintēzēm Spektroskopijas laboratorijā.
- Projektu uzvarētāji konkursam dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomās
SIA “Mikrotīkls” konkursā uzvarēja un finansējumu saņēma mūsu institūta Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas pētnieces Līgas Grīnbergas vadītais projekts “Ūdeņraža un skābekļa mikrosensoru sistēma pētījumiem ilgtspējīgas enerģētikas jomā”, kā arī Spektroskopijas laboratorijas vadošā pētnieka Andra Antuzeviča projekts Paplašinātas iespējas materiālu optisko īpašību raksturošanā: Lexsygresearch TL/OSL reader iekārtas uzlabošana”.
- SIA “Mikrotīkls” stipendija
SIA “Mikrotīkls” ir Latvijas Universitātes (LU) mecenāts jau kopš 2011. gada, atbalstot dažādus LU projektus eksaktajās zinātnēs. 2023. gadā stipendiju saņēma mūsu institūta Mikroskopijas laboratorijas inženiere Miļena Dile.
- “Science Slam” konkursa laureāti
V Pasaules latviešu zinātnes kongresa “Zinātne Latvijai” ietvaros notika “Science Slam” jeb visiem saprotamu zinātnes pētījumu prezentāciju konkurss. Starp četriem konkursa uzvarētājiem bija mūsu institūta Spektroskopijas laboratorijas zinātniskais asistents Rihards Ruska.
- LZA 2023. gada jaunie locekļi
23. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas) pilnsapulce par LZA jaunajiem locekļiem ievēlēja vienpadsmit īstenos locekļus, divus ārzemju locekļus un vienu goda locekli, kā arī četrpadsmit korespondētājlocekļus. Starp viņiem ir arī mūsu institūta vadošais pētnieks un LZA korespondētājloceklis Anatolijs Popovs, kā arī Maksa Planka institūta vadošā pētniece un LZA ārzemju locekle Rotraute Merkle.
