Šodien, 11. februārī, pasaulē jau 9. gadu atzīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas iedibināto Starptautisko dienu sievietēm un meitenēm zinātnē, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību STEM jomās un mudināt vairāk sieviešu un meiteņu veidot karjeru zinātnē un tehnoloģijās.

Gada laikā LU CFI saime kļuvusi par trim jaunām zinātņu doktorēm bagātāka. Iepazīstieties – Guna Doķe, Meldra Ķemere un Katrīna Laganovska!

 

PhD. Guna Doķe, LU CFI Spektroskopijas laboratorija

Gunas Doķes promocijas darbs “Sarkanā un infrasarkanā pēcspīdēšana ar pārejas metālu joniem aktivētos germanātu materiālos” (darba zinātniskais vadītājs Dr. phys. Anatolijs Šarakovskis) bija par sarkaniem un infrasarkaniem pēcspīdētājiem. Viņa stāsta, ka tie ir tādi materiāli, kas pēc tam, kad apstaroti ar augstas enerģijas starojumu, piemēram, UV vai rentgenstarojumu, turpina stundām ilgi paši emitēt attiecīgi vai nu sarkanu, vai infrasarkanu satarojumu. Šādi materiāli ir aktuāli dažādiem ar medicīnu, nakts redzamību, pretviltošanu saistītiem pielietojumiem.

Par savu ceļu uz zinātni, Guna atklāj, ka jau no agras bērnības viņai ir gribējies saprast, kā darbojas lietas, kādēļ dabā notiek tā, kā notiek. Skolā Guna saprata, ka tieši fizika un ķīmija var sniegt atbildes uz šiem jautājumiem. Tuvojoties studiju laikam viņa lēma par labu fizikai un iestājās fizmatos. LU CFI Guna nokļuva bakalaura 2. kursa sākumā, kad kādu B daļas kursa pasniedzēju aizvietoja, toreiz vēl doktorants, Anatolijs Šarakovskis. Tieši tad viņa izlēma, ka LU CFI ir pareizā vieta, kurā būt un rakstīt bakalaura darbu. Turklāt Anatolijs izskatījies gana draudzīgs un pretimnākošs. Abu sadarbība turpinājās Gunai rakstot ne vien bakalaura un maģistra, bet arī promocijas darbu.

Ja šķiet, ka ceļš uz zinātni var būt nedaudz neskaidrs vai sarežģīts, jaunā zinātniece iesaka atcerēties – ja mērķis ir saprātīgs, jebkurš ceļš uz to ir vērtīgs. Viņa ar aizrautību stāsta, ka zinātne ir brīnišķīgs ceļojums, kurā iespējams izpētīt nezināmo, atklāt jaunas pasaules un dot savu ieguldījumu cilvēces attīstībā. Jaunietēm, kas tikai domā, vai savu dzīvi saistīt ar zinātni,  Guna iesaka ticēt savām spējām, ļaut sev brīvi izpausties un atklāt savu potenciālu, turklāt piebilst: “pasaule mainās ļoti strauji, neļaujiet sevi ietekmēt apkārtējo viedoklim vai jebkādiem stereotipiem par to, kādas profesijas vai prasmes būtu vai nebūtu piemērotas sievietēm, kā drīkstētu vai nedrīkstētu izskatīties sievietes zinātnieces, vai arī cik un kad bērnus drīkst vai nedrīkst laist pasaulē. Cilvēki ar "viedokļiem" būs vienmēr, bet viņi iet mazumā, tiešām.”

 

Ph.D. Meldra Ķemere, LU CFI Spektroskopijas laboratorija

Promocijas darbā "Retzemju jonu luminiscence un enerģijas pārnese diaktivētos oksifluorīdu stiklos un stikla keramikā" (darba zinātniskais vadītājs Dr. habil. phys. Uldis Rogulis) Meldra pētīja luminiscējošus (gaismu izstarojošus) caurspīdīgus materiālus – oksifluorīdu stiklu un stikla keramiku –, ko nākotnē varētu pielietot dažādos gaismas avotos, diodēs un citur. Mērķis bija noskaidrot, kādi fizikālie procesi un paraugu struktūras īpatnības ietekmē materiāla izstarotās gaismas krāsu un intensitāti, un ar kādiem paņēmieniem to var kontrolēt ("Retzemju jonu luminiscence un enerģijas pārnese diaktivētos oksifluorīdu stiklos un stikla keramikā", darba zinātniskais vadītājs Dr. habil. phys. Uldis Rogulis.)

Jau bērnībā Meldru fascinēja neredzamā pasaule – molekulas un atomi. Viņas interesi par fiziku rosināja ģimene, un radās pārliecība, ka fizika ir kaut kas aizraujošs. Izvēli par labu fizikas studijām ietekmēja arī lielisks fizikas skolotājs. Jaunā zinātniece LU CFI nokļuva maģistra studiju laikā. Viņa stāsta, ka tad arī sapratusi, ka viņu vienmēr interesējusi gaisma, gaismas viļņi, elektroniskās pārejas starp enerģijas līmeņiem. Tieši šīs parādības studiju laikā Meldru visvairāk saistīja fizikā, tāpēc šo virzienu viņa gribēja turpināt izzināt un izpētīt savā maģistra darbā par luminiscenci ar retzemju joniem aktivētos oksifluorīdu stiklos un stikla keramikā.

Meldra mudina jaunietes studēt fiziku, jo pētījumu jomas un prasmes, kuras nepieciešamas fiziķa profesijā, ir ļoti dažādas. Darbs zinātnē ir daudzveidīgs, un katrai ir iespēja atrast savu pētniecības jomu un formu – vienai tā būs luminiscences spektru analīze, citai sarežģītu nanostruktūru konstruēšana, prototipu veidošana vai datorkodu rakstīšana… Turklāt, eksakto zinātņu izglītība ļauj strādāt arī tehnoloģiju uzņēmumos, inženierzinātņu jomā. Iespējas ir plašas. Zinātnieces darbā ir arī daudz radošu procesu – ir jālasa, jādomā, jāizvirza idejas, jāmeklē risinājumi, jāsaskata perspektīva. Katra diena nes ko jaunu. Personīgā motivācija un aizrautība ar zinātnes pasauli arī ir tas galvenais virzītājspēks.

Meldra Ķemere LU CFI stāstu sērijā “Ne tik zinātniski”

Meldra Ķemere par studijām doktorantūrā un promocijas darba rakstīšanu

 

Ph.D. Katrīna Laganovska, LU CFI Optisko materiālu laboratorija 

2023. gada 5. septembrī, L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā “Sievietēm zinātnē” apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Viena no 7000 eiro balvas saņēmējām bija nu jau doktora grādu ieguvusī Katrīna Laganovska.

Jaunā zinātniece atzinību ieguva par segnetoelektriskā hafnija oksīda izpēti. Pie šīs tēmas Katrīna nonāca strādājot pie sava doktora darba, kura tēma bija hafnija oksīds (“Defekti un optiskās īpašības nedopētā un retzemju dopētā HfO2/ZrO2”, darba zinātniskais vadītājs Dr. phys. Krišjānis Šmits), bet vairāk no luminiscences un defektu pētīšanas aspekta.

Kādā brīdī savā hafnija oksīda ceļojumā doktorante uzgāja publikācijas par segnetoelektriskās fāzes eksistenci, kas pamudināja viņu aplūkot šo tematu dziļāk. Iegūto L`Oréal  balvu Katrīna izmanto projektam par optisko īpašību un defektu izpēti segnetoelektriskos metālu oksīdos. Tas ļaus tālāk pētīt segnetoelektriskā lauka efekta tranzistorus, kas, veiksmīga un mērogojama rezultāta gadījumā, varētu tikt izmantoti nākamās paaudzes datoros, paverot iespējas veidot pavisam jaunu datoru arhitektūru.

Par savu ceļu uz zinātni Katrīna stāsta, ka kaut kādā mērā tas bija neizbēgams un jaunības dienu biedri par šādu karjeras izvēli nebūtu diži pārsteigti. Skolas laikos pētniece interesējās par daudzām lietām, piedalījās olimpiādēs ne tikai matemātikā, bet arī ieguva godalgotas vietas mājturībā un vizuālajā mākslā, ar entuziasmu uztvēra šaha sacensības, kā arī azartiski sevi pierādīja dažādos sporta veidos. Un tomēr Katrīna atzīst, ka pieeja dzīvei viņai vienmēr bijusi diezgan eksakta. Par izšķirošo brīdi, kas viņu pamudināja vērt Cietvielu fizikas institūta durvis bija prakses vietas meklēšana elektronikas maģistrantūras laikā.

Par to, kā ir būt sievietei zinātniecei, Katrīna no savas pieredzes stāsta, ka tēma par diskrimināciju šajā nozarē Latvijā nav pārāk aktuāla. Turklāt vairāk nekā sešus gadus strādājot LU CFI, Katrīna nekad nav saskārusies ar jebkādiem ierobežojumiem sava dzimuma dēļ.

Uzmanību, ko Katrīna Laganovska saņem sakarā ar L`Oréal UNESCO balvu sievietēm zinātnē, viņa vēlas izmantot, lai uzrunātu plašāku auditoriju, it īpaši jaunietes: “Vēlos atkal un atkal aicināt vairāk draudzēties ar zinātni. Tā nav baisa, ja neskaita sprādzienus šad un tad. Zinātnē var izmantot daudzus talantus un piegājienus, kamēr vien ir entuziasms. Kautrēties nav ko, vajag tik sākt izvirzīt hipotēzes”.

Katrīna Laganovska LTV1 raidījuma “Rīta Panorāma” sižetā stāsta par materiāliem nākotnes datoru tehnoloģijām

Dalīties