2023. gada izskaņā iznācis jaunais Alma Mater numurs, kurā ietvertas šādas tēmas:
- Mašīnmācīšanās mācās atpazīt dezinformāciju. Intervija ar LU Datorikas fakultātes asociēto profesoru, Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju Normundu Grūzīti.
- Dzīve ar putniem, sikspārņiem un spārēm. Intervija ar LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītāju Oskaru Keišu.
- Latvijā meklē iespējas ūdeņraža potenciāla izmantošanai. Intervija ar LU Cietvielu fizikas institūta Attīstības daļas vadītāju Jāni Latvelu.
- Kad pie viena galda apsēžas biologi, juristi, mediķi un filozofi… Intervija ar LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieku Ivaru Neideru.
- Tēmas, kuras rezonē arī gadsimtu vēlāk. Intervija ar tulkotāju Signi Sirmo un izdevuma zinātnisko redaktori, LU profesori Maiju Kūli.
Ūdeņradim kā enerģētiskam resursam ir nozīmīga loma dekarbonizācijas procesā un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanā. Tā ir aktuāla tēma pētniecībā, un, kā vēsta “The Economist”, pasaulē šobrīd ir apmēram 1000 ar ūdeņradi saistītu projektu, bet investīcijas tajos 2030. gadā var sasniegt 320 miljardus ASV dolāru.
Par ūdeņraža pētniecību Latvijā un LU CFI Māris Zanders sarunājās ar mūsu institūta Attīstības daļas vadītāju Jāni Latvelu. Ūdeņraža pētniecība zinātnē nav nekas jauns, arī LU CFI jau pirms ilgāka laika izveidota laboratorija – tagad tā saucas Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorija, kas nodarbojas arī ar ūdeņraža izmantošanas tehnoloģisko risinājumu izpēti.
2023. gada septembrī LU CFI noslēdzās gandrīz gadu ilga ūdeņraža tehnoloģiju un to pielietojuma apmācības programma, kuru apguvuši 12 AS “Latvenergo” darbinieki. Oktobrī LU CFI kopīgi ar sadarbības partneriem rīkoja starptautisku hakatonu “Hydrogen X Future Hackathon”, kurā trīs dienas desmit komandas strādāja ar nākotnes enerģiju saistītām tēmām.
