Konferenci apmeklēja vairāk nekā 200 interesentu, un daudzi vēroja arī tiešraidē. Šī bija līdz šim Baltijā lielākā klimata jautājumiem veltītā konference. LU ēkas abu galu foajē un garderobes telpās tika organizēta konferences Rīcības Zona, kurā tika demonstrētas zināšanu spēles un prototipi videi draudzīgiem enerģijas, transporta un tautsaimniecības risinājumi. Rīcības Zonā piedalījās arī LU CFI ar saviem 3 lielajiem prototipiem “Saules Koks”, “Ūdens Virpulis” un “Saules Māja”, kuri izpelnījās izstādes apmeklētāju ievērību ar atraktivitāti, iespēju mijiedarboties, kā arī satikt profesionālus materiālu pētniekus zaļajai enerģētikai.
Konferencē tika uzsvērts, ka klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušana lēmumu pieņemšanā ir šī brīža prioritāte, un tā skar visas tautsaimniecības nozares, visas sabiedrības grupas, ieskaitot zinātniekus. VARAM atgādināja, ka Latvijai tuvākajos gados jāpanāk būtisks siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums, un tam būs nepieciešami visu nozaru – sevišķi enerģētikas, transporta un lauksaimniecības – ieguldījumi!
VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts uzsvēra, ka “Latvijas sabiedrībā nepamatoti valda uzskats, ka Latvija jau ir “zaļa valsts” un tāpēc mums nekas nav jādara. Tas tā nav! Latvijā ir ļoti daudz darāmā, un klimata pārmaiņu mazināšanai ir jākļūst par katra iedzīvotāja atbildību.” Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju ik gadu tiek radītas ap 6 tonnām emisiju. Turklāt, tās ir tikai Latvijā radītās emisijas – ja pieskaita importēto produktu ražošanā un atvešanā uz Latviju radītās emisijas, tad emisiju uz vienu iedzīvotāju kopapjoms ir krietni lielāks.
OECD Klimata, bioloģiskās daudzveidības un ūdens nodaļas vadītājs Saimons Bakls (Simon Buckle) norādīja, ka vairumā valstu ambiciozas klimata politikas iet roku rokā ar ekonomisko izaugsmi. Oglekļa mazietilpīga attīstība viennozīmīgi ir Eiropas Savienības ilgtermiņa stratēģija un ir jau izvirzīti konkrēti mērķi tās sasniegšanai. Klimata politika ir viens no starpnozaru pētniecības jautājumiem, kas iekļauts programmā "Apvārsnis 2020". Tiek lēsts, ka kopējiem ar klimatu saistītiem izdevumiem vajadzētu pārsniegt 35% no kopējā "Apvārsnis 2020" budžeta. Darba programma atbalsta priekšlikumus, kuru mērķis ir:
- Izstrādāt klimata modeļus un zinātni par klimata izmaiņām, lai palīdzētu nodrošināt valdības, valstis un privātos iedzīvotājus ar uzticamu, zinātniski pamatotu informāciju,
- Piesaistīt resursus, lai izstrādātu labākus rīkus, metodes un standartus, klimata pārmaiņu un pielāgošanās reakciju ietekmju novērtēšanai,
- Uzlabot izpratni par klimata pārmaiņu ekonomiku un saikni ar ilgtspējīgu attīstību,
- Izstrādāt jaunas tehnoloģijas un stratēģijas, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu oglekļa emisijas Eiropas pilsētās,
- Radīt tīklus starp institūcijām, kuras nodarbojas ar klimata pārmaiņām, lai sekmētu dialogu starp attiecīgajām zinātniskajām kopienām, finansēšanas iestādēm un lietotāju kopienām ES.
 rīkotā starptautiskā konference “Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību” (Baltic Pathway Towards Low Carbon and Climate Resilient Development), kas norisinājās 2017. gada 30.-31.oktobrī Rīgā, Latvijas Universitātes galvenajā ēkā. ){kind=link}