Elementārdaļiņu Standarta modelis. Elementārdaļiņas ir daļiņas, kas nesastāv no citām daļiņām, to iekšējā struktūra nav mērāma. Tās ir kvantu lauku teorijas fundamentālie objekti. Elementārdaļiņas tiek iedalītas dažādās grupās un apakšgrupās. Viens no elementārdaļiņu raksturojošiem lielumiem ir spins. Tā saukto fermionu spins ir pus vesels skaitlis, bet bozonu spins ir vesels skaitlis. Elementārdaļiņu fizikas Standarta modelis ir teorija, kas apraksta elektromagnētiskās, vājās un stiprās mijiedarbības. Šī teorija attīstījās pagājušā gadsimta otrajā pusē. Septiņdesmito gadu vidū eksperimentos tika atklāti c, s, u, d, kvarki. No diviem pēdējiem sastāv neitroni un protoni, kas vairs netiek uzskatīti par elementārdaļiņām. 1977. gadā tika atklāts b kvarks, 1995. gadā t kvarks un 2000. gadā ντ neitrīno. Standarta modelis sāka savu uzvaras gājienu elementārdaļiņu fizikā. Šis modelis spēj izskaidrot visdažādākos eksperimentālos faktus un tas pašlaik tiek uzskatīts par universālu teoriju. Standarta modelis satur 12 fermionus un 4 bozonus. Šos bozonus dēvē par kalibrējošām daļiņām, kas ir elektromagnētisko, vājo un stipro mijiedarbību kvanti jeb spēku nesēji. Visas Standarta modeļa daļiņas tika novērotas eksperimentos.
Vienīgais izņēmums ir tā sauktais Higsa bozons. Šo elementārdaļiņu dažkārt dēvē par Dieva daļiņu, lai uzsvērtu tās nozīmīgumu mūsdienu fundamentālajā fizikā. Referātā tiks izklāstītas teorētiskās idejas, kuru rezultātā radās jēdziens „Higsa bozons”, aprakstīti eksperimenti, kuros to meklē. Jautājuma aktualitāte saistās ar neseno (2011. gada decembris) paziņojumu, ka „Dieva daļiņa” ir „gandrīz” atklāta.