Redzes uztveres un lasīšanas attīstības pētījumi skolas vecuma bērniem
Evita Kassaliete (LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa)
Lasīšana ir sarežģīts process, kas ļauj vizuāli uztvert un apstrādāt tekstus. Tā ir viena no svarīgākajām dzīves prasmēm [1]. Lasītprasme pilnveidojas skolā [2], tās attīstību ietekmē personas neiro-bioloģiski, kognitīvi, psiho-sociāli faktori un arī dažādi ārējie faktori, piemēram, izglītības sistēma, attiecīgās valodas sarežģītība u,c [3]. Pēc starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas [4] rezultātiem Latvijā 17% gadījumu 15 gadus vecu skolēnu lasītprasme ir apgrūtināta. Iegūtie rezultāti atbilst vidējam projektā pētīto dalībvalstu skolēnu līmenim. Taču tie ir identiski ar tādās valodās runājošu skolēnu lasītprasmi, kurās valodas ortogrāfiskās rakstības fonētiskā transkripcija ir sarežģītāka. Proti, Latvijā skolēnu lasītprasme nav pietiekoša.
Apgrūtinātu lasītprasmi parasti saista ar valodas fonoloģiskajām problēmām, taču arī vizuālā uzmanība, redzes uztvere, acu muskuļu koordinācija un redzes funkciju efektivitāte ir svarīgi faktori. Ja kāds no procesiem ir traucēts, rodas lasīšanas problēmas [5] .
Latvijā skolas vecuma bērnu redzes aprūpe balstās tikai uz tāluma redzes asuma novērtēšanu skolās un vecāku atbildību par bērnu redzes pārbaudēm [6]. Tuvuma redzes funkciju novērtēšana netiek veikta, taču tieši tuvuma redzes efektivitāte ietekmē mācīšanās procesu [7].
Problēmjautājumi: Ar kādām metodēm vislabāk novērtēt skolēnu tuvuma redzes uztveres traucējumus un lasītprasmi? Cik bieži skolēnu populācijā redzes uztveres traucējumi rada lasīšanas grūtības? Kā izveidot ticamu metodi ar redzes uztveri samazināta lasīšanas ātruma diagnostikai?
Darba mērķis: Izpētīt lasītprasmes saistību ar: grafēmu uztveri, acu kustību raksturu, koherentās kustības uztveri un pierādīt korelāciju starp skolas vecuma bērnu tuvuma redzes uztveri un lasīšanas problēmām.
Metode: Epidemioloģisks skolēnu (n=11000) redzes skrīnings papildināts ar autores datorizētiem lasītprasmes, acu kustību attīstības un koherentās kustības uztveres sliekšņu noteikšanas testiem.
Rezultāti:
Pierādīts, ka skolēniem vecumā no 7-18 gadiem lasītprasme eksponenciāli tiecas uz piesātinājumu. Formāli attīstības trajektorijā ir divi posmi: strauja attīstība līdz 12 gadu vecumam un piesātinājuma apgabals sākot ar 13 gadiem. Parādīts, ka informācijas daudzumu, ko laika vienībā spēj uztvert redze, ierobežo kognitīvie un motorie procesi.
Parādīts, ka vārda un nevārda uztveres apgabala kapacitāte - nosaucamo grafēmu skaits laika vienībā - limitē straujāko skolēna lasītprasmes attīstības posmu. Vārda uztvere laika vienībā ir par 27% efektīvāka nekā nevārda uztvere, kas pierāda vārda nozīmes būtiskumu vizuālajos un kognitīvajos uztveres procesos.Izmantojot eksperimentālos datus un matemātiskās statistikas metodes, izveidots modelis teksta skaļās lasīšanas raitumam (grafēms sekundē):
TSLR=0.06*a+1.26*b+2.84*c-0.0048*J*(a*b*c)-0.18; (R2=0,77), kur
a - vārdu atpazīšana (gr/s), b -DEM rādītājs (gr/s), c - DEM(H) rādītājs (gr/s) un J - koeficents mērvienību saskaņošanai 1 s2/gr2.
Izpētot 2027 skolēnu koherentās kustības uztveres sliekšņus, parādīts, ka visās vecuma grupās ir liela datu izkliede, taču grupu mediānas vecumā no 7-18 lineāri krīt par aptuveni 1% gadā. Arī lasīšanas raitums pēc 13 gadu vecuma vienmērīgi pieaug par 3% gadā. 16% skolēnu ar samazinātu lasīšanas ātrumu novēro paaugstinātus koherentās kustības uztveres sliekšņus. Novērots, ka stimulam ar ātri (8°/s) kustošiem punktiem sliekšņi ir nozīmīgi augstāki nekā stimuliem ar lēni kustošiem punktiem (2°/s). Salīdzinot skolēnus pēc lasītprasmes, grupā ar samazinātu lasīšanas ātrumu, koherentās kustības sliekšņi ir būtiski augstāki.
Parādīts, ka vāju lasītprasmi 7% gadījumu nosaka redzes efektivitātes funkciju neadekvāta darbība. Svarīgākās redzes funkcijas ir redzes asums tuvumā, akomodācijas atbildes laiks uz -2,0D optisko stimulu, fuzionālās verģences atbildes laiks uz 8∆BIE prizmu, forijas lielums un paaugstināts stereo redzes slieksnis. Vāju korelāciju (r > 0,10) ar lasīšanas ātrumu uzrāda redzes asums tuvumā un akomodācijas atbildes laiks uz -2,0D optisko stimulu.
1. Martin, M. O., Mullis, I. V., & Kennedy, A. M. (2007). PIRLS 2006 technical report. Boston College. Boston: Chestnut Hill, MA:TIMSS&PIRLS International Study Center,.
2.Carver, R. P. (1990). Reading rate:A review of research and theory. SanDiego, CA: Academic Pres.
3. McCandliss, B. D., Cohen, L., & Dehaene, S. (2003). The visual word form area: Expertise for reading in the fusiform gyrus. Trends in cognitive sciences, 7(7), 293-299.
4. PISA. (2012). Council conclusions on reference levels of European average performance in education and training. Ielādēts 2014. gada 20. September no http:nces.ed.gov/surveys/pisa/pisa2012/pisa2012highlights_5_1.asp: http:nces.ed.gov
5. Nicolson, R I; Fawcett, A J. (1990). Automaticity: A new framework for dyslexia research? Cognition, 35(2), 159-182.
6. Latvijas Republikas likumdošana - MK noteikumi Nr.1046, 5. pielikums, jaunā redakcija 01.10.2009
7. Lin Luke L., et al., Epidemiologic Study of Ocular Refraction among Schoolchildren in Taiwan, Optometry and Vision Science, 1999, Vol. 76, N5, pp. 326-333.
Perifērās vizuālās informācijas ietekme uz centrālā uzdevuma izpildi Ieva Timrote (LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa) Redzes uztvere ir sarežģīts process, kura laikā informācija no apkārtējās vides nonāk acī, kur tā tiek pārveidota no fizikāla stimula neirālā impulsā, kas ir sarežģīts process. Būtiski, ka laterāli genikulārajā ķermenī smadzeņu līmenī nonākusi, galvenokārt, divu veidu informācija – P ceļu veidojošās šūnas ir atbildīgas par informācijas precizitāti, kas tiek izmantota sīku priekšmetu un detaļu saskatīšanai, savukārt, M ceļu veidojošās šūnas satur informāciju, kas nāk no acs perifērijas, līdz ar to nodrošina informāciju par kustību un perifēro redzi, kas ir nozīmīga stimula pamanīšanai (Stein, 2001). Parrish et al (2005) norāda, ka M ceļu funkcionāla nobriešana notiek līdz 3-4 gadu vecumam vai pat 7-8 gadu vecumam, bet P ceļu nobriešana līdz 3-4 gadu vecumam vai pat 11-12 gadu vecumam atkarībā no psihofizikālā uzdevuma grūtības pakāpes. Lai gan mūsdienās tiek izmantoti dažādi testi redzes funkciju novērtēšanai, centrālais uzdevums ir salīdzinoši vienkāršs un nelīdzinās ikdienas situācijai. Līdz ar to šī darba mērķis bija novērtēt dalībnieka uzmanību un redzes uztveri perifērijā, veicot centrālu uzdevumu ar dažādu apkārt esošo perifēro vizuālo informāciju. Lai izvērtētu perifērās vizuālās informācijas ietekmi centrālā uzdevuma veikšanā, tika izveidota datorprogramma, kura nodrošināja iespēju mainīt centrālā uzdevuma veidu, kā arī perifērās vizuālās informācijas veidu tuvajā un tālajā perifērijā. Iegūtie rezultāti liecina, ka arī vecumam un centrālo uzdevumu veidojošajiem burtiem ir nozīme centrālā uzdevuma veikšanā. Savukārt, ja papildus statiskam troksnim tālajā perifērijā parādās arī figūras, centrālais uzdevums tiek pildīts mazāk precīzi. Būtiski, ka liels, statisks vizuālais troksnis tālajā perifērijā palīdz centrālo uzdevumu veikt ātrāk, savukārt, kustīgs troksnis apgrūtina centrālā uzdevuma pildīšanu, tādēļ tas tiek veikts lēnāk.
Perifērās vizuālās informācijas ietekme uz centrālā uzdevuma izpildi Ieva Timrote (LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa) Redzes uztvere ir sarežģīts process, kura laikā informācija no apkārtējās vides nonāk acī, kur tā tiek pārveidota no fizikāla stimula neirālā impulsā, kas ir sarežģīts process. Būtiski, ka laterāli genikulārajā ķermenī smadzeņu līmenī nonākusi, galvenokārt, divu veidu informācija – P ceļu veidojošās šūnas ir atbildīgas par informācijas precizitāti, kas tiek izmantota sīku priekšmetu un detaļu saskatīšanai, savukārt, M ceļu veidojošās šūnas satur informāciju, kas nāk no acs perifērijas, līdz ar to nodrošina informāciju par kustību un perifēro redzi, kas ir nozīmīga stimula pamanīšanai (Stein, 2001). Parrish et al (2005) norāda, ka M ceļu funkcionāla nobriešana notiek līdz 3-4 gadu vecumam vai pat 7-8 gadu vecumam, bet P ceļu nobriešana līdz 3-4 gadu vecumam vai pat 11-12 gadu vecumam atkarībā no psihofizikālā uzdevuma grūtības pakāpes. Lai gan mūsdienās tiek izmantoti dažādi testi redzes funkciju novērtēšanai, centrālais uzdevums ir salīdzinoši vienkāršs un nelīdzinās ikdienas situācijai. Līdz ar to šī darba mērķis bija novērtēt dalībnieka uzmanību un redzes uztveri perifērijā, veicot centrālu uzdevumu ar dažādu apkārt esošo perifēro vizuālo informāciju. Lai izvērtētu perifērās vizuālās informācijas ietekmi centrālā uzdevuma veikšanā, tika izveidota datorprogramma, kura nodrošināja iespēju mainīt centrālā uzdevuma veidu, kā arī perifērās vizuālās informācijas veidu tuvajā un tālajā perifērijā. Iegūtie rezultāti liecina, ka arī vecumam un centrālo uzdevumu veidojošajiem burtiem ir nozīme centrālā uzdevuma veikšanā. Savukārt, ja papildus statiskam troksnim tālajā perifērijā parādās arī figūras, centrālais uzdevums tiek pildīts mazāk precīzi. Būtiski, ka liels, statisks vizuālais troksnis tālajā perifērijā palīdz centrālo uzdevumu veikt ātrāk, savukārt, kustīgs troksnis apgrūtina centrālā uzdevuma pildīšanu, tādēļ tas tiek veikts lēnāk.
