Pašlaik mēs dzīvojam pasaulē, kas radikāli atšķiras no tās, kāda tā bija, teiksim, vienu vai divas paaudzes atpakaļ. Tas attiecas arī uz veidiem kā tiek iedarbināti mūsu maņu orgāni. Dzirdi arvien biežāk ierosina digitāli kompozētas skaņas, redzes laukā tāpat mūs apņem plakani mākslīgi radīti apgaismojuma avoti ar nabagāku kā saulei starojuma spektru. Šos pašus gaismas emiterus mēs lietojam, lai uztvertu un pārraidītu dzīvē nepieciešamu vizuālo informāciju. Izmaiņas ir ļoti straujas, bet parādās virkne problēmu, jo organisms nespēj evolucionēt tik spēji.
Lekcijā tiks nedaudz pavērsts skats atpakaļ uz lēno atjauninājumu posmiem, ātrākajiem un līdz pat mūsdienu notikumiem apgaismojuma nodrošinājumā. Tiks salīdzināti apgaismojuma un vizuālās informācijas avotu starojuma spektrālie un laiciskie raksturojumi. Progress šajā jomā tiks skatīts no tā ekonomiskuma, ergonomiskuma un draudzīguma videi, cilvēkiem tai skaitā. Analizēti tiks iespējamie riski cilvēka redzei, kas izriet no mākslīgo “ekonomisko” apgaismotāju spektriem. No nesaprātīgi ilgas lūkošanās līdz vēlai naktij plakanā vizuālā stimulā, no atrašanās virtuālās realitātes pasaulē. Nedaudz tiks pastāstīts par ikdienas darbā izmantojamo displeju, kuri staro un apgaismo acs tīklenes centrālās redzes (makulas) apgabalu, radītajiem riskiem cilvēkiem, kuri iemācījušies dzīvot ilgu dzīvi. Starojumam, kas ieplūst acīs, piemērojas arī organisms, palīdzot tam regulēt miega-nomoda dienišķo ritmu. Vai “Blue Hazard” un baltās gaismas automātiska pieskaņošana ai-fonos dienas ritumā ir tikai tirgus orientētais triks, vai patiess veids kā ekrānam pievilkt lietotāju arī nakts laikā?
Studenti mūsdienās pētī šos gaismas avotus un ietaises (balti-zilās LED, organiskās LED, AMOLED, virtuālās realitātes adapterus, utt.) un to izmantošanu, lai iniciētu redzes uztveres efektus un arī novērtētu to iespaida uz redzi labvēlību. Lekcijas beigās tiks rādīti dažu studentu darbu demonstrējumi, kurus sekmējis vai vienkāršojis šo tehnisko jaunumu vizuālās informācijas jomā ienākšana ikdienā.