Ir novērojama stabila eksperimentāla un teorētiska interese par dažādām nano unamorfām ZnO-ZnO2 struktūrām, kas ir pieaugusi līdz ar jaunās substehiometriskāsp-tipa ZnO1+x fāzes (ZnO-ZnO2) atklāšanu, kā arī ar padziļinātu strukturālo īpašību salīdzināšanu (ab-initio DFT aprēķini) ZnO un ZnO2 polimorfiem:
Galvenais šķērslis kristāliska un amorfa ZnO kā pusvadītāju materiāla attīstībai ir kvalitatīva p-tipa ZnO trūkums. Nesen tika sasniegta p-tipa wz-ZnO struktūras stabilizācija ar ZnO2-x peroksīda transformāciju kā prekursoru (B. Chavillon, et al., J. Am. Chem. Soc. 134 (2012), 464.). Tā rezultātā veidojas liela Zn katjonu vakanču koncentrācija (līdz 20%), bet tomēr detalizētas izpratnes par p-tipa izcelsmi un feromagnētisko uzvedību joprojām trūkst.
Šī prezentācija sniedz padziļinātu diskusiju par ZnO-ZnO2 materiālu struktūru un amorfizācijas procesiem.
Galvenais šķērslis kristāliska un amorfa ZnO kā pusvadītāju materiāla attīstībai ir kvalitatīva p-tipa ZnO trūkums. Nesen tika sasniegta p-tipa wz-ZnO struktūras stabilizācija ar ZnO2-x peroksīda transformāciju kā prekursoru (B. Chavillon, et al., J. Am. Chem. Soc. 134 (2012), 464.). Tā rezultātā veidojas liela Zn katjonu vakanču koncentrācija (līdz 20%), bet tomēr detalizētas izpratnes par p-tipa izcelsmi un feromagnētisko uzvedību joprojām trūkst.
Šī prezentācija sniedz padziļinātu diskusiju par ZnO-ZnO2 materiālu struktūru un amorfizācijas procesiem.