Promocijas darba priekšaizstāvēšana

Darba mērķi - izveidot psihofizikālu pseidoizohromatisku testu krāsu uztveres sliekšņa noteikšanai iedzimta sarkani-zaļā krāsu redzes defekta gadījumā; raksturot krāsu uztveres sliekšņa pastāvību laikā; kā arī paredzēt krāsu uztveri citu stimulu un testēšanas sistēmu gadījumos. Darbā analizēta divu testa versiju radīšana, novērtēta iegūstamā krāsu atveides precizitāte un to izmaiņas laikā. Testa pārbaudei izmantotas vairākas metodes. Pirmkārt, modelētas vālīšu atbildes pie dažādiem traucējuma veidiem un pakāpēm. Otrkārt, testa sniegums tika salīdzināts ar klīnikā izmantotiem testiem – zelta standartu krāsu redzes diagnostikā (anomaloskopu) un Richmond HRR testu. Darbā analizēta testa veiktspēja sarkani-zaļo krāsu redzes defektu diagnostikā un gradācijā. Abās testa versijās tika iegūts un analizēts indivīdu ar krāsu redzes traucējumu krāsu izšķirtspējas slieksnis, tā izmaiņas laikā, kā arī no iegūtajiem datiem izvirzītas hipotēzes par redzes uztveri. Salīdzinot divas drukas metodes testa radīšanas nolūkiem (tintes druku (injket) un fotogrāfisko druku), noskaidrots, ka mazākas krāsu koordināšu izkliedes jeb dispersijas bija novērojamas inkjet drukas gadījumā. Testu izgatavojot un izmantojot, netika pārsniegts tā izmantošanas laiks, lai saglabātu vajadzīgo krāsu atveidi. Testu pārbaudot nejauši izvēlētā skolas vecuma bērnu populācijā (n = 273), tika iegūta augsti diagnostiskie rādītāji – jutīgums un specifiskums (ar izraudzīto kritēriju > 1 kļūda) bija attiecīgi 100% un 99,62%; ieguvām vidēji ciešu gradācijas rezultātu sakritību ar klīnikā izmantoto Richmond HRR testu – 55%. Tika secināts, ka ar psihofizikālu pseidoizohromatisku testu iespējams noteikt sarkani-zaļā krāsu redzes defekta klātbūtni un iegūt individuālu izšķirtspējas slieksni anomālo trihromātu gadījumā. Katram dalībniekam ar zemas pakāpes krāsu redzes defektu tika atrasts individuāls krāsu izšķirtspējas slieksnis. Piecās mērījumu reizēs tas nemainījās vairāk kā par divām ΔE vienībām. Nav pierādījumu, ka būtu paredzama sliekšņa dinamika laikā ar kādu noteiktu tendenci. Iegūtajiem krāsu izšķirtspējas sliekšņiem ir cieša korelācija ar rezultātiem klīnikā izmantotajos testos. Deiteranomālajiem dalībniekiem tika iegūta cieša pozitīva korelācija (r = 0,92) starp anomaloskopa AQ un izveidotā testa slieksni, kā arī starp izveidotā testa slieksni un pieļauto kļūdu skaitu Richmond HRR testā (r = 0,92). Izveidots uztveres modelis, kas skaidro indivīdiem ar sarkani-zaļajiem krāsu redzes defektiem pieņemamās paraugu krāsu vērtību nobīdes no teorētiskajām konfūziju līnijām. Atslēgas vārdi: Krāsu redze, Psihofizika, Redzes sistēma, Krāsas mērīšana, Traucēta krāsu redze, Krāsu redzes defekti, Krāsu uztvere.