Mūsdienās aizvien vairāk tiek izmantotas materiālu īpašības, kas tiem izpaužas esot nanoizmēros. Šajā gadījumā runa ir par itrija oksīda (Y2O3) nanodaļiņām, kuras iestrādātas tēraudā varētu uzlabot tā mehānisko izturību augstu temperatūru un radiācijas ietekmē, kas ir svarīgs parametrs, lai izbūvētu, piemēram, drošu kodolsintēzes reaktoru, kā arī laikā izturīgu saules koncentratoru.
Laboratorija ir iesaistīta starptautiskā projektā “EUROfusion Enabling research”, kura ietvaros svarīgi būtu izpētīt Y2O3 nanodaļiņu struktūras īpatnības, lai pēc tam varētu pētīt vēl sarežģītākas struktūras (tādas kā Y2O3, Y2Ti2O7, Y2TiO5 nanokristālus tērauda matricā), kas būs pētījuma nākamais solis. Rentgenstaru absorbcijas spektroskopija kopā ar laboratorijā jaunizstrādāto apgriezto Monte Karlo metodi ar evolucionārā algoritma pieeju (RMC/EA) metodi ir daudzsološa šādu sistēmu izpētei.
Darbā tiek pētīta nanokristāliskā (2 – 50 nm) itrija oksīda (Y2O3) lokālā struktūra, izmantojot dažādas eksperimentālās (rentgendifrakcijas, Ramana spektroskopijas, rentgenabsorbcijas spektroskopijas) un teorētiskās (klasiskās molekulārās dinamikas (CMD) un apgrieztās Monte-Karlo (RMC)) metodes. Rezultātā tiek iegūti un analizēti materiālu lokālo struktūru raksturojošie lielumi atkarībā no nanodaļiņu izmēra. Jāpiezīmē, ka RMC/EA metode pirmo reizi tiek izmantota nanodaļiņu lokālās struktūras modelēšanai. Līdz šim tā veiksmīgi tika izmantota kristāliskiem savienojumiem.