Kvantu skaitļošana (kvantu informātika) ir jauna zinātnes nozare, kas atrodas uz robežas starp tradicionālo datorzinātni un kvantu fiziku. Pēc būtības tā izveidojās tikai pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū līdz ar divu nozīmīgāko algoritmu – Šora un Grovera algoritmu – atklāšanu. Atsevišķu uzdevumu atrisināšanai kvantu skaitļošanas piedāvātās metodes ir nesalīdzināmi efektīvākas par jebkuram mūsdienās eksistējošam vai nākotnē uzbūvējamam tradicionālam datoram pieejamām [1]. Taču kvantu skaitļošanas praktiska realizācija ir izaicinājumiem pilna un nav iespējama bez pašreizējo teorētisko un eksperimentāli pārbaudīto fizikālo priekšstatu par kvantu sistēmu uzvedību attīstības.
Referātā tiks aplūkoti kvantu skaitļošanas pamatprincipi un svarīgākie kvantu algoritmi, un iespējamās fizikālās sistēmas, kurās tie var tikt realizēti. Lielāka uzmanība tiks pievērsta vienai no šādām sistēmām - dinamiskiem kvantu punktiem. Referātā tiks prezentēts LU Fizikas un matemātikas fakultātē izstrādātais matemātiskais modelis dinamisko kvantu punktu aprakstam, kas cita starpā paredz arī jaunu efektu – kvantu punkta apdzīvotības oscilācijas kvantu interferences dēļ [2].
Izmantotie avoti
1. A. Ambainis. New Developments in Quantum Algorithms. Proceedings of MFCS'2010, Lecture Notes in Computer Science, vol. 6281, pp. 1-11;
2. V. Kashcheyevs and J. Timoshenko, Quantum fluctuations and coherence in high-precision single-electron capture, Physical Review Letters 109, 216801 (2012) (raksta atvērtās pieejas versija: arXiv:1205.3497).
 LU Cietvielu fizikas institūts, LU Fizikas un matemātikas fakultāte "Kvantu skaitļošana, tās fizikālie pamati un kvantu interferences vienelektrona satveršanas procesā pielietojums nanoelektronikā"
){kind=link}