Projektā skartās problēmas
Digitālās datu apstrādes ātruma un optisko reģistrējošu iekārtu telpiskās vai spektrālās izšķiršanas spējas palielināšana, to pielietojamā spektrāla diapazona paplašināšanās sniedz jaunas iespējas ražošanas, veselības un dzīves kvalitātes optimizēšanā.
Šīs problēmas varētu arī iedalīt divās grupās: problēmas, kurās lielu lomu spēlē cilvēku redzes uztveres īpatnības; kā arī tās, kurās cilvēku redzes īpatnības nav būtiskas, vai arī to loma ir pakārtota.
Problēmu uzskaitījums, kurās multispektrālā krāsu analīze var dot ievērojamu pienesumu:
- Materiālu kvalitātes kontrole: atkāpes no tehnoloģiskajiem uzstādījumiem: viendabība, struktūra un ieslēgumi
- Krāsu sastāva variācijas: tekstils, būvmateriāli, atkarība no apgaismojuma
- Vides zinātne: ģeofizikālo parametru sezonālās izmaiņas, biopiesārņojums
- Nedraudzīga vide cilvēkiem ar krāsu redzes traucējumiem
- Unikālu objektu digitāla arhivācija.
Ir daudzas metodes, kuras tiek pielietotas materiālu kvalitātes kontrolē, tai skaitā arī spektrālās, kuras tiek pielietotas, - taču parasti vienā vai nedaudz testēšanas punktos. Redzamajā gaismas diapazonā paralēli objektīviem spektrālajiem mērījumiem, kā svarīgs vērtējums ir cilvēka redzes atbilde, kura tiek veidota no liela telpiskā datu apjoma, turklāt ņemot vērā cilvēka krāsu redzei raksturīgo trīs neatkarīgu sensoru (katrs ar sev piemītošu spektrālo atkarību) kopefektu. Turklāt šo neatkarīgo ieejas signālu intensitāšu savstarpējā attiecība atšķiras, apgaismojot izstrādājumu ar dažāda rakstura gaismu (piem.: dzeltens ielāps uz dzeltenas blūzītes Saules gaismā var būt cilvēka redzei nepamanāms, bet luminiscento lampu gaismā – tas izceļas). Šāda veida problēmas ir ļoti būtiskas krāsainu strukturētu celtniecības materiālu ražošanā un to tālākā izmantošanā, poligrāfijā, tekstilrūpniecībā, ja savlaicīgi netiek veikta kontrole paraugiem pa visu tā laukumu un pietiekami lielā spektrālo joslu skaitā.
Īpaša vieta krāsu aspekta ziņā ir krāsu redzes deficīta klātbūtne populācijā. Pamatā tā ir iedzimta, biežums atšķiras populācijās, taču starp stipri pigmentētiem cilvēkiem (teiksim, kaukāziešiem) ap 8% vīrieši ir krāsu deficīta hromosomu nesēji. Šie cilvēki lielākā vai mazākā mērā ir funkcionāli piemērojušies apkārtējai sabiedrībai, taču vēl joprojām tiek izveidots 100 profesiju saraksts, kurās šiem cilvēkiem ir liegts strādāt, vai to spējas šī iemesla pēc var būt samazinātas. Harmoniskas sabiedrības interesēs ir gan diagnosticēt un informēt viņus par šādu īpatnību; gan neapgrūtināt viņus, pārdomāti izvēloties krāsu vidi viņiem apkārt. Pēdējais īpaši attiecas uz skolas vecuma bērniem un skolās izmantojamiem mācību līdzekļiem.
Unikālu objektu ne tikai fiziska saglabāšana, bet arī to arhivēšana ir viens no pasaules kultūras mantojumu programmas uzdevumiem.
Tas attiecas uz gleznām un citiem mākslas priekšmetiem, arhitektūras pieminekļiem. Patiesa to krāsu arhivēšana nav iespējama, lietojot tikai trīs atšķirīgu krāsu sensorus kā krāsu telpas koordinātas. Prezentējot tikai ar trim krāsām, lai gan datora ekrāns ļauj attēlot līdz 16000000 krāsu gammas uz kvalitatīva monitora, vismaz tikpat daudz paliek ārpus demonstrēšanas iespējām. Lai pietiekami kvalitatīvi arhivētu krāsu saturu mākslas darbos, nepieciešamas ir vismaz 6-9 neatkarīgas krāsu komponentes ar noteiktu to ieguldījumu savstarpējo attiecību, kas ļautu uzlabot arhivācijas pilnīgumu.