LU CFI izstrādātais ESF projekts "Nanomateriāli perspektīviem energoefektīviem risinājumiem" tuvojas veiksmīgam nobeigumam!
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, LU aģentūrā (LU CFI) no 1.12.2009 līdz 30.11.2012 tiek realizēts Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 2009/0202/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/141 “Nanomateriāli perspektīviem energoefektīviem risinājumiem”. Šobrīd projekts tuvojas savam noslēgumam un, apkopojot rezultātus, var sacīt, ka projekts veikts godam.
Pateicoties ESF finansējumam, bija iespējams piesaistīt un noturēt Latvijas zinātnē 19 zinātnieku grupu, nodrošinot Eiropas līmeņa darba apstākļus. Tās sastāvā bija 6 jaunie zinātnieki, 1 doktorants, 2 zinātņu doktora grāda pretendenti, 7 studenti, kā arī 3 pieredzējušie fizikas zinātņu doktori.
Šis ir starpdisciplinārs projekts, kurā savus spēkus apvienojuši vairāku zinātnes nozaru pārstāvji. Projekta grupā ir ķīmiķi, cietvielu fiziķi, materiālfizikas un pusvadītāju fizikas pārstāvji. Projekta pētījumu mērķis ir izveidot un izpētīt jauna tipa materiālus, kurus var izmantot gan kā sensorus, gan kā gaismas avotus, gan kā jaunas paaudzes elektrovadošus materiālus enerģijas savākšanai un pārveidošanai.
Jaunu atklājumu pamatā parasti ir smags un ilgstošs darbs. Piemēram, ja pirmie matemātiskie modeļi par magnetizācijas ietekmi uz lādiņnesēju kustīgumu cietās vielās radās jau 1936. gadā, tad Nobela prēmiju A. Fertam un P. Grīnbergam par atklājumiem, kas ļāva ievērojami palielināt ierakstāmās informācijas blīvumu neliela izmēra datu nesējos, pasniedza 2007. gadā. Arī šajā projektā jaunie materiāli tika pētīti komplementāri gan no fundamentālās puses – teorētiski, aprēķinot un modelējot materiālu īpašības un uzvedību, gan no praktiskās – eksperimentāli veidojot jaunus materiālus un analizējot to īpašības. Piemēram, turpinot iesāktos pētījumus, nākotnē varētu iegūt tik energoefektīvus Saules paneļus, ka tie spētu nodrošināt elektrību arī drūmajās ziemas dienās Latvijā un jaunizveidotie gaismas avoti būtu ar tādu lietderības koeficientu, ka šīs enerģijas pietiktu ļoti ilga laikam. Auditorijās un semināru zālēs darbotos skābekļa sensori, kas paši ieslēgtu un izslēgtu ventilāciju, nodrošinot optimālus darba apstākļus.
Projekta realizācijas laikā notika sadarbība ar dažādiem Latvijas un Eiropas partneriem, tādiem kā, Daugavpils Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Osnabrikas Universitāte (Vācija), Karlsrūes Pētniecības centrs (Vācija), Ārhusa Universitāte (Dānija), PROMES CNRS (Francija).
Zinātnieku darba vērtējums ir publikāciju skaits, jo katra publikācija ir sava veida neliela uzvara konkursā. Lai publicētu zinātnisko darbu pazīstamā un prestižā starptautiskā žurnālā, tai jāsatur oriģināli pētījumu rezultāti, kurus par labiem atzīst ne tikai žurnāla redakcija, bet arī divi neatkarīgi, žurnāla redakcijas izvēlēti, starptautiski recenzenti. Šī projekta zinātniskie rezultāti atspoguļoti vairāk nekā 50 šādās publikācijas, kas ir nopietns rezultāts stipri virs vidējā rādītāja Latvijas zinātnē.
Papildus publikācijām, projekta rezultāti prezentēti vairāk nekā 100 Latvijas un ārvalstu zinātniskajās konferencēs, kurās citu valstu zinātnieki, šīs jomas speciālisti, novērtē sasniegto.
Būtiski projekta rezultāti ir arī divu tehnoloģiju, kas orientētas uz lētu, bet pietiekami efektīvu saules bateriju un no nanovadiem veidotu gaismas avotu izstrādi. Protams, šobrīd tie nav komercializējami projekti, jo reti kad to var paveikt tikai trijos gados, taču, turpinot pētījumus šajā jomā, var izveidot arī reāli izmantojamu ierīču prototipus. Projekta laikā tika izveidota arī unikāla rentgena absorbcijas spektru apstrādes metodika, kura ļauj iegūt informāciju par materiālu strukturālajām īpašībām un tagad par brīvu izmanto visi pasaules zinātnieki. Tā ļauj ieskatīties atomu izvietojumu struktūrā, kas nosaka visu materiālu īpašības. Īpaši nozīmīgi tas ir strādājot pie mūsdienu nanomaterāliem, kur standarta metodes nespēj dot pietiekami precīzu informāciju par atomu struktūru, bet rentgena absorbcijas metode to ļauj.
Kopumā varam teikt, ka 3 gadu laikā saņemtie līdzekļi ir pierādījuši, ka bez zinātnes infrastruktūras attīstības, nepieciešams arī zinātnisko projektu adekvāts finansējums, lai varētu piesaistīt augstas raudzes pieredzējušos kā arī jaunos zinātniekus un tādējādi sasniegtu pasaules līmeņa rezultātus. Būtiskākais ir nodrošināt nepārtrauktu un nesamazinātu līdzekļu pieejamību Latvijas zinātniekiem, kas pieejami kā institūtu un augstskolu Valsts nodrošināts finansējums, kā publisku konkursu finansējums, kā līdzfinansējums kopīgiem projektiem ar ārvalstu partneriem. Tad Latvijas zinātne var nostiprināt savas pozīcijas, gan kā nopietns zinātnisko pakalpojumu eksportētājs, piesaistot ES naudas līdzekļus, gan kā jaunu zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju ģenerators ar augstu pievienoto vērtību dažādām Latvijas un Eiropas industrijas nozarēm.
Vairāk par projektu http://www.cfi.lu.lv/projekti/esf/
Sagatavoja A. Anspoks