| Darba uzdevumi | Rezultāti | |
| 1 | Laika notikumu mērīšanas sistēmas prototipu izveide, lai demonstrētu iespējas nodrošināt pikosekunžu precizitāti dažādos pielietojumos (satelitlāzerlokācijā, fluorescences raksturojošo laiku mērījumu spektroskopija, time-of-flight masas spektroskopija u.c.). | Izveidoti laika notikumu mērīšanas sistēmas prototipi 1) laika notikumu mērīšanas sistēma satelītu lazerlokacijai, 2)laika notikumu mērīšanas sistēma ar paaugstinātu veiktspēju, 3) dalītā tīkla laika notikumu mērīšanas sistēma. Laika notikumu mērīšanas sistēmas precizitātes paaugstināšanai attīstītas korekcijas funkcijas noteikšanas metode ar optimizētu linearitāti,atvasināta signāla laika noteikšana ar spektrālu koeficientu palīdzību.Laika notikumu mērīšanas sistēmas kvalificējošu parametru noteikšanai veikta 1) mērīšanas precizitātes novērtēšana, 2) intervālu nelinearitātes novērtēšana, 3) interpolācijas nelinearitātes novērtēšana, 4) parametru temperatūras deviācijas novērtēšana. |
| 2 | Superlatjoslas tuvdarbibas impulsu radara vairākantenu prototipa izstrāde un tā iegūto signālu efektīvas apstrādes optimizācija. | Izveidots tuvdarbības impulsa radara prototips, kā arī izstrādāts programmnodrošinājums radara signālu apstrādei un vizualizācijai. Izstrādāti 2D un 3D lokācijas modeļi izmantojot dažādas antenu izvietojuma konfigurācijas. Veikti 2D un 3D lokācijas testi. |
| 3 | Viedo transporta sensoru tīklu, tai skaitā, auto mezglpunktu un satiksmē iesaistīto objektu ārpus auto, izstrāde, iekļaujot iegultu sistēmu pielietošanu un energo-efektīvas programmatūras izveidi. | Izstrādāts unificēts 802.11p transportlīdzeklis-ceļa infrastruktūra mezglu prototips, uz kura bāzes tiek veidots eksperimentāls 802.11p standarta datu pārraides tīkls. Izstrādāts eksperimentāls viedā transporta sensoru tīkla auto mezglpunkta prototips. Kooperatīvās un adaptīvās kruīzkontroles attīstīšanai, izveidots viedā auto stereoredzes prototipa izveide. Radīts viedā transporta sensoru tīkla infrastruktūras objekts - viedā ceļa stabiņa projekts un atsevišķu mezglu maketi. |
| 4 | Biomedicīnas signālu registrācijas iekārtu prototipu izstrāde, iesaistot sensoru tīkla tenoloģijas un attīstīto signālapstrādes algoritmu adaptāciju konkrētiem pielietojumiem. | Kompleksās salāgotās filtrācijas algoritms adaptēts un implementēts plaukstas attēlu izmantojošas biometriskās iekārtas prototipa izveidē. Iekārta nākamajā posmā tiks aprobēta Rīgas domes ITC. Izveidots sensoru tīkls muguras formas atpazīšanai un skoliozes ārstēšanai, kuru nākamā posmā paredzēts aprobēt rehabilitācijas centrā. |
| 5 | Uz rotācijas leņķiem balstītas (ar vispārināto OFDM) datu pārraides iekārtas prototipa izveide. Jaunu pārveidojumu, tiem atbilstošu algoritmu/moduļu izstrāde un to pielietojamības izpēte signālapstrādē (radaros, attēlu apstrādē, u.c., t.sk. materiālzinātnē). | Vispārinātā OFDM jomā ir izstrādāts un notestēts bloku sinhronizācijas algoritms, kā arī izveidots eksperimentāls, uz CORDIC balstīts, Jakobi rotatora FPGA modulis. Ir veikta vispārinātās Jakobi matricas faktorizācija, kas ļauj izpildīt vispārināto rotāciju, izmantojot 5 reālu vērtību rotācijas. Radaru pielietojuma jomā ir izstrādāti uz minimālo kvadrātu metodes balstīti Doplera radara signālu ciparapstrādes algoritmi, kas implementēti FPGA modulī. |
| 6 | Radioviļņu daudzceļu izplatīšanās modeļu uzlabošana izplatīšanās apstākļos ar gariem koridoriem un dzelzbetona griestu pārsegumiem. | Izpētītas metodes radioviļņu izplatīšanās modeļu parametru noteikšanai, ievērojot ātrā fedinga apstākļus. Izpētīts Doplera nobīdes frekvences iespaids uz radioviļņu izplatīšanās modeļu parametriem. |
| 7 | Starpautomobiļu komunikācijas sistēmas struktūras un eksperimentālā modeļa izstrāde datu pārraides ātrumu starp kustīgā objekta iekārtām un bāzes stacijām novērtēšanai, kā arī mobilo objektu vietas noteikšanas ar satelītu sistēmu precizitātes pētījumi, izmantojot reāllaika kinemātikas datu apstrādi, komplekso datu apstrādi un vairāku frekvenču uztvērēju. | Izstrādāts transporta līdzekļa pārvietošanās modelis un modelis, kas ļauj novērtēt datu pārraides ātrumu starp kustīgā objekta iekārtām un bāzes stacijām, ievērojot transporta līdzekļu skaitu bāzes stacijas darbības zonā un ņemot vērā iepriekšējā etapa rezultātus. Modelējot noteikts reālo datu pārraides ātrums starp kustīgo objektu un bāzes staciju, ievērojot transporta līdzekļa pārvietošanās ātrumu un zudumus, kas rodas bāzes stacijām pārslēdzoties. Saistībā ar satelītu vairāku frekvenču uztvērēja reāllaika datu apstrādi veikti precizitātes pētījumi mobilo objektu vietas noteikšanai ar satelītu sistēmu, izmantojot reāllaika kinemātikas datu apstrādi, komplekso datu apstrādi un vairāku frekvenču uztvērēju. |
| 8 | Efektivitātes paaugstināšana daudzu ceļu datplūsmu sadarbības scenārijiem mobilos bezvadu ad-hoc tīklos (MANET) izmantojot OSI starp-līmeņu saites un viedo (cognitive) radio tīklu tehnoloģijas. | Pētītas metodes m-pakalpojumu radītu datplūsmu efektīvākai pārraidei, veicot to sadalīšanu vairākās apakšplūsmās pārraidīšanai MANET tīklos pa vairākiem ceļiem, izmantojot virziendarbības antenas traucējumu mazināšanai. Izstrādāts Matlab/Simulink modelis viedā radio virziendarbības realizācijai, kurā, izmantojot MAC līmeņa informāciju par paketes adresātu, var mainīt antenas vērsumu un izstaroto jaudu tā virzienā. Izveidots eksperimentāla bezvadu ad-hoc tīkla (testbed) monitoringa rīks, izmantojot SNMP protokolu un programmu Mango. |