ISSP UL E-mailLIMSCAMART2

Uzdevumi

  1. Pētīt hBN un līdzīgu materiālu virsmas defektu luminiscenci.
  2. Aktivētu kalcija fosfātu Cax(PO4)yXz (X=OH) struktūras defektu pētījumi ar luminiscentām un absorbcijas metodēm.
  3. Sintezēt jaunus kompozītmateriālus Li2O–Y2O3–TiO2–P2O5, izmantojot cietfāzu augsttemperatūras (1000-1100oC) sintēzes metodi. Veikt jauno materiālu rentgenogrāfisko, termisko un ISS analīzi. Noteikt to struktūru un režģa parametrus, raksturīgās temperatūras un keramisko paraugu elektrovadītspēju.
  4. Sintezēt nanoizmēru ferītu materiālus ar sol-gel pašaizdegšanās reakcijas metodi ūdens fotokatalītiskai sadalīšanai, mainot ferītu sastāvu un nanograudu izmērus. Noteikt iegūto materiālu sastāvu, struktūru un fotofizikālās īpašības.
  5. Sintezēt benzantrona zemmolekulārus un augstmolekulārus azaatvasinājumus kā potenciālus organiskus luminoforus, raksturot to optiskas īpašības un uz to pamata izstrādāt jaunus materiālus elektrolumi¬nis¬centām ierīcēm un hologrāfiskā ieraksta tehnoloģijām.
  6. Izveidot un izpētīt ierosinātu stāvokļu kvantu ķīmiskos modeļus moderniem oksīdu kristāliem neklasisku spinu-atkarīgu elektronisko un fotooptisko efektu pielietojumiem.
  7. Veikt uz pirmiem principiem balstītus perovskītu BSCF (BaxSr1−xCoyFe1−yO3−δ) un LSCF cieto šķīdumu atomārās, elektroniskās un magnētiskās struktūras aprēķinus ar mērķi noteikt šo struktūru stabilitāti saistībā ar defektu veidošanos un pārejām no kubiskās fāzes uz heksagonālo. Noskaidrot defektu īpašības abās fāzēs.
  8. Izpētīt ar lauku inducētās polarizācijas raksturu ar Ca modificētos Na1/2Bi1/2TiO3 cietajos šķīdumos fāzu pārejas rajonā.
  9. Izpētīt pārslēgšanās procesu vara-volframa oksīda plānās kartiņas struktūrās pielietošanai jonu tipa atmiņā.
  10. Pētīt mitruma ietekmi uz elektriskajām un elektroķīmiskajām īpašībām stikla šķiedras audumiem ar metālu un to oksīdu pārklājumiem.
  11. Pētīt NaAlSi stikla šķiedras atsārmoto un neatsārmoto audumu hidratēšanās kinētikas atkarību no termiskās apstrādes.
  12. Analizēt un pielietot ekvivalento shēmu modeļus elektropārneses mehānisma noteikšanai no funkcionalizētu stikla šķiedras audumu impedances spektriem.
  13. Pētīt struktūras modifikācijas procesus ar ātriem joniem apstarotā MgO un radniecīgos materiālos.
  14. Veikt oksifluorīdu stikla keramiku luminiscento īpašību pielietojumu izpēti.
  15. Izmantojot ab initio kvantu ķīmijas metodes, veikt projekta ietvaros sintezēto un eksperimentāli pētīto organisko savienojumu modelēšanu.
  16. Iegūt projektam aktuālo organisko savienojumu plāno kārtiņu struktūras un novērtēt to enerģētiskos līmeņus.
  17. Pētīt šī projekta ietvaros sintezēto luminiscējošo organisko vielu plāno kārtiņu optiskās, elektriskās un fotoelektriskās īpašības.
  18. Izpētīt Latvijā radīto elektrooptiski aktīvo mazmolekulāro organisko stiklu lineārās un nelineāri optiskās īpašības (NLO), to stabilitāti, kā arī optimizēt hromoforu orientēšanas procesu tajos.
  19. Izpētīt temperatūras un koncentrācijas ietekmi uz azobenzola atvasinājumu fotoizomerizācijas reakcijas ātrumu.
  20. Iegūt polimēru nanodiegu klājumus ar „elektrovērpšanas” metodi, izpētīt iegūto klājumu pielietošanas iespējas fotonikas iekārtās.
  21. Izpētīt molekulārā skābekļa infrasarkanās luminiscences ierosmes un emisijas procesus uz SiO2 bāzes veidotos materiālos un Si-O saišu nesakārtotības ietekmi uz tā veidošanos radiācijas procesos.
  22. Izveidot iekārtu un veikt tās eksperimentālu pārbaudi dimanta sintēzei atmosfēras spiedienā, izmantojot plazmas ķīmisko tvaiku nogulsnēšanas metodi.
  23. Veikt ar retzemju joniem aktivētu komplekso halogenīdu sintēzes atmosfēras ietekmes izpēti uz šo materiālu fotoluminiscenci.
  24. Veikt masas fotoinducētās pārbīdes procesa atkarības no režģa perioda amorfos halkogenīdos izpēti.
  25. Noteikt gaismas polarizācijas ietekmi uz masas fotoinducēto pārbīdi azobenzola organiskos stiklos.
  26. Pētīt fotoinducētās dubultlaušanas procesu un tās sakarību ar masas pārbīdi amorfos organiskos un neorganiskos materiālos.
  27. Pētīt ar bismutu aktivēta stiklveida silīcija dioksīda optiskās un luminiscentās īpašības.
  28. Iegūt inovatīvus rezultātus par magneto-optisko signālu salikto struktūru, izmantojot sārmu metālu atomu ierosmi ar pārskanējamiem lāzeriem un modificēto teorētisko modeli.
  29. Noteikt individuālu un anodizēta alumīnija matricās ievietotu Bi2S3 un Sb2S3 nanovadu fotovadāmību atkarībā no starojuma intensitātes.
  30. Prof. V.Kokara laboratorijā sintezētu triju molekulāro stiklu kārtiņu grupu (indān-1,3-dionil-fragmentu saturoši savienojumi, izoforna fragmentu saturoši savienojumi, piranilidēn-fragmentu saturoši savienojumi) optisko un hologrāfisko un optisko īpašību eksperimentāla noskaidrošana atkarībā no gaismas viļņa garuma.
  31. Izstrādāt jaunu glicerīna ēterus saturošu metālu ftalocianīnu sintēzes metodes un veikt to pētījumus.
  32. Sintezēt jaunus fluoroforus dikarbonilsavienojumu reakcijā ar 2-nitrobenzaldehīdu.
  33. Sintezēt modificētas nanodaļiņas Zn-Ag, Zn-WO3, un TiO2-WO3 sistēmās ar kausēto sāļu un mikroviļņu karsēšanas metodēm.
  34. Salīdzināt un optimizēt paraugu fotokatalītiskās aktivitātes un aprobēt tos.
  35. Izveidot fotokatalīzes pilotiekārtu kaitīgo organisko vielu sadalīšanai ūdens vidē.
  36. Veikt svina ftalocianīna un fullerēna C60 atvasinājumu saturošo fotosensoru īsslēguma fotostrāvas kvantu efektivitātes spektrālo atkarību pētījumus.