ISSP UL E-mailLIMSCAMART2

Uzdevumi

  1. Izpētīt hBN luminiscences centru uzbūvi un vides ietekmi uz hBN makropulvera un daudzsieniņu nanocauruļu luminiscenci, paraugam atrodoties gaisā, vakuumā un skābekļa, slāpekļa un argona atmosfērās.
  2. Ar reto zemju joniem aktivēto oksīdu nanopulveru kompozītu sintēze, keramiku sacepināšana un šo materiālu luminiscento īpašību izpēte.
  3. Šķīstošo ftalocianīnu sintēze un luminescences pētījumi.
  4. Izpētīt fotoierosmes enerģijas relaksāciju lantanoīdus saturošās ternārās fluorīdu nanostruktūrās, kas sintēzētas dažādās atmosfērās.
  5. Izpētīt Latvijā radīto elektrooptiski aktīvo mazmolekulāro organisko stiklu lineārās un nelineāri optiskās īpašības (NLO), to stabilitāti, kā arī optimizēt hromoforu orientēšanas procesu tajos.
  6. Izpētīt α-kvarca kristālā izoelektronu katjonu centru transformācijas radiācijas ietekmē.
  7. Uz silīcija dioksīda bāzētos optiskajos stiklveida materiālos izpētīt stikla tīkla nesakārtotības ietekmi uz skābekļa difūzijas procesiem, uz ar tiem saistītajām fotoķīmiskajām reakcijām ar stikla tīkla komponentiem un uz ar skābekli saistīto optiski aktīvo punktdefektu īpašībām.
  8. Pētīt SiO2 stikla apstrādes ietekmi uz virsmas parametriem. Pētīt ūdeņraža disociācijas pakāpi ūdeņradi saturošā plazmā, izmantojot spektroskopisko diagnostiku.
  9. Pētīt oksifluorīdu kompozītmateriālu īpašības ar luminiscenci saistītiem pielietojumiem, variējot oksifluorīdu sastāvus un aktivatorus.
  10. Sintezēt savienojumus sistēmā Li3-xSc2-x-yYyZrx(PO4)3, ar mērķi iegūt jaunus kompozītu materiālus - NASICONa tipa litija cietos elektrolītus uz fosfātu bāzes, kurus perspektīvā var izmantot baterijās un gāzu sensoros.
  11. Pētot termisko mijiedarbību dotajā sistēmā, izmantot cietfāžu augsttemperatūras (1000-1200oC) sintēzes metodi.
  12. Veikt rentgenogrāfisko, termisko un ISS analīzi iegūtajiem individuālajiem savienojumiem. Noteikt to struktūru un režģa parametrus,  raksturīgās temperatūras un keramisko paraugu elektrovadītspēju.
  13. Izpētīt dažādu kristalizācijas apstākļu ietekmi uz LiFePO4 plāno kārtiņu elektroķīmiskajām īpašībām, iegūtām ar magnetronās izputināšanas metodi, noteikt šādi iegūtu plāno kārtiņu lādiņietilpību.
  14. Deformācijas atkarības no polarizācijas rakstura savienojumos uz svinu nesaturošā Na½Bi½TiO3 bāzes ar dažādu polārā stāvokļa dabu. Elektromehānisko īpašību raksturošana un optimizācija.
  15. Difūzijas ierobežota struktūru veidošanās lādētām molekulām adsorbētām uz virsmām ar konkurējošām tāldarbības Kulona un tuvdarbības Lenarda Džonsa mijiedarbībām.
  16. Tiešās telpas bāzes funkciju pielietojumi nanometrisku daļiņu molekulārās dinamikas aprakstam.
  17. (Ba,Sr)(Co,Fe)(O3) atomārās un elektroniskās struktūras aprēķini kurināmo elementu un CO2 filtru pielietojumiem.
  18. Oksīdu nanomateriālu jonu tipa atmiņai rentgenabsorbcijas un Ramana spektroskopijas pētījumi.
  19. Izgatavot un uzstādīt jonu lielgabalu virsmas apstrādei un kodināšanai.
  20. Izveidot datorizētu impedances spektru mērīšanas sistēmu funkcionalizētu stikla šķiedras audumu raksturošanai.
  21. Stikla šķiedras auduma ar metālu Al, Cu un Ni pārklājumiem elektrisko un elektroķīmisko īpašību izpēte un pielietojumu izvērtēšana. .
  22. Ātro (GeV) urāna jonu izraisīto struktūras un mikromehānisko īpašību izmaiņu izpēte polikristāliskā un HOPG grafītā.
  23. Masas fotoinducētās pārbīdes procesa atkarība no gaismas polarizācijas amorfos halkogenīdos.
  24. Fotoinducētā dubultlaušana un tās sakarība ar masas pārbīdi amorfos organiskos un neorganiskos materiālos.
  25. Gaismas polarizācijas ietekme uz masas fotoinducēto pārbīdi azobenzola dopētos organiskos polimēros.
  26. Jaunu molekulāro stiklu uz difenilamīna azoatvasinājumu bāzes (difenilamīna azostiklu) hologrāfisko un optisko īpašību eksperimentāla izpēte atkarībā no gaismas viļņa garuma un polarizācijas. Hologrāfisko režģu relaksācijas pētījumi.
  27. Difenilamīna azostiklu optiskās anizotropijas hologrāfiskā izpēte atkarībā no gaismas intensitātes un ekspozīcijas laika. Gaismas hologrāfisko polarizātoru izveides iespējas novērtēšana.
  28. Iegūt jaunus benzantrona atvasinājumus ar heterocikliskiem un polimerizējamiem fragmentiem kā potenciālus organiskus luminoforus, raksturot tos un uz to pamatā izstrādāt jaunus materiālus elektrolumi­nis­centām ierīcēm (OLED).
  29. Sintezēt mono metil-grupu saturošus 4-piranona atvasinājumus. Pētīt to kondensācijas reakcijas ar aizvietotiem benzaldehīdiem ar mērķi tālākās reakcijās ar aktīvo metilēgrupu saturošajiem savienojumiem iegūt luminoforus savienojumus. Pētīt šo savienojumu plāno kārtiņu elektroluminiscences un fotoelektriskās īpašības sarkanās gaismas elektroluminiscentām ierīcēm (OLED).
  30. Izstrādāt komponentes elektronus un caurumus vadošajiem un starojuma/strāvas konversijas slāņiem. Noteikt sintezēto  savienojumu spektroskopiskos un elektroķīmiskos raksturojumus. Iegūt plāno kārtiņu struktūras un novērtēt to enerģētiskos līmeņus un elektriskās īpašības.
  31. Elektrodu materiālu ietekmes pētījumi uz poliheksiltiofēnu saturošiem organiskiem kompozītiem.
  32. Izveidot ierīci un apgūt metodiku aksiāli orientētu nanodiegu iegūšanai ar „elektrovērpšanas” metodi, kā arī izpētīt iespēju ar šo metodi iegūt NLO aktīvus nanodiegus un to klājumus.
  33. Pārbaudīt un pamatot oglekļa nanostruktūru ieguves iespējas efektīvākai C60 izdalīšanai no fullerītu maisījuma.
  34. Izpētīt potenciālos pusvadītāju nanovadu pielietojumus enerģijas konversācijai.
  35. Attīstīt nanostrukturētu pārejas metālu oksīdu pārklājumu sintēzi, izmantojot magnetrona izputināšanas un elektroķīmiskās metodes. Noteikt iegūto materiālu struktūru, sastāvu un foto-fizikālās īpašības.
  36. Izpētīt nanostrukturēta Si fotoelektriskās īpašības.
  37. Iegūto ZnO-WO3 nanodaļiņu dopēšana ar retzemju elementiem, to fotokatalītiskās aktivitātes pārbaude.
  38. Bismuta volframāta sintēzes metožu izstrāde, iegūto nanodaļiņu fotokatalītiskās aktivitātes noteikšana atkarībā no kristalītu izmēriem.
  39. Fe-Ni un Ni-Mo elektroizgulsnēto plāno kārtiņu struktūras raksturojums atkarībā no elektroizgulsnēšanas režīma, elementu sastāva svārstībām, kārtiņas biezuma un ekspluatācijas silšanas procesa temperatūras.
  40. Magnētisko īpašību pētījumi atkarībā no elektroizgulsnēto Fe-Ni un Ni-Mo plāno kārtiņu struktūras, fāžu sastāva un slāņu biezuma.
  41. Izpētīt koherento magneto-optisko procesu signālu atkarību no sārmu metālu atomu tvaikus saturošās nanoizmēra šūnas parametriem.
  42. Atjaunot programmas mājas lapu un pabeigt informācijas ievietošanu angļu valodā